pārkārties
pārkārties -karos, -karies, -karas, pag. -kāros; refl.
1.Pārliekties (parasti atbalstoties ar vidukli) – par cilvēku.
PiemēriPārkārties pār palodzi.
- Pārkārties pār palodzi.
- ..es pārkāros pāri margām un vēroju, kas notiks tālāk.
1.1.Tikt novietotam pāri (kam), pār (ko) tā, ka nokarājas (par ķermeņa daļu); nokārties pāri (kam), pār (ko).
PiemēriKāja pārkārusies pār ratu malu.
- Kāja pārkārusies pār ratu malu.
- Laivā neredzēja neviena braucēja. Dažbrīd pāri malai pārkārās tikai kāda sīka, bāla roka, kas ar plaukstu piesardzīgi pašļakstināja ūdeni..
- Svārki viņam bija vaļā un paprāvs vēders, iespīlēts pelēki rūtainā zīda virskreklā, pārkāries siksnai tikpat kā pārrūgusi mīkla bļodas malai.
- Alnim gara, liela galva,.. augšlūpa spēcīga un tālu pārkārusies pār apakšējo.
2.parasti 3. pers. Pārliekties (par augiem, to daļām).
Piemēri..pār atvaru bija pārkāries sauss egles stumburs [stumbrs] ūdens izgrauztām saknēm..
- ..pār atvaru bija pārkāries sauss egles stumburs [stumbrs] ūdens izgrauztām saknēm..
- Augšā pāri kraujai pārkāries mežs. Daži neuzmanīgāki koki pat zaudējuši līdzsvaru un palikuši karājoties, pēdējiem spēkiem turēdamies ar saviem sakņu pirkstiem.
2.1.Būt tādam, kam ir izveidojusies pārkārs (par klintīm, krastiem u. tml.).
Piemēri..negaisa laikā te kalnos atrodam zem pārkārušās klints vienīgo patvērumu.
- ..negaisa laikā te kalnos atrodam zem pārkārušās klints vienīgo patvērumu.
Avoti: 6-1. sējums