Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pārkārt
pārkārt -karu, -kar, -kar, pag. -kāru; trans.
1.Karot novietot pāri (kam), pār (ko).
PiemēriGumijas bojas, kas, pārkārtas laivas malai, atgādināja milzīgus bumbierus, izlīdzināja triecienu.
  • Gumijas bojas, kas, pārkārtas laivas malai, atgādināja milzīgus bumbierus, izlīdzināja triecienu.
  • Pats kroguspaps, pār vēderu pārkārtu naudas maku, spēj tik iekasēt tēriņus.
1.1.Novietot (ķermeņa daļu) pāri (kam), pār (ko) un ļaut nokarāties.
PiemēriDivi zēni sēdēja Daugavas attekas malā, krasta sijām kājas pārkāruši.
  • Divi zēni sēdēja Daugavas attekas malā, krasta sijām kājas pārkāruši.
  • Viņa atlaidās uz tahtas un atpūzdamās pārkāra roku galvgaļa paaugstinājumam.
  • Zem krūmiem atlaidies, galvu krasta velēnām pārkāris, Žaniņš raudzījās straumē.
Avoti: 6-1. sējums