pārkārties
pārkārties -karos, -karies, -karas, pag. -kāros; refl.
1.Pārliekties (parasti atbalstoties ar vidukli) — par cilvēku.
PiemēriPārkārties pār palodzi.
1.1.Tikt novietotam pāri (kam), pār (ko) tā, ka nokarājas (par ķermeņa daļu); nokārties pāri (kam), pār (ko).
PiemēriKāja pārkārusies pār ratu malu.
2.parasti 3. pers. Pārliekties (par augiem, to daļām).
Piemēri..pār atvaru bija pārkāries sauss egles stumburs [stumbrs] ūdens izgrauztām saknēm..
2.1.Būt tādam, kam ir izveidojusies pārkārs (par klintīm, krastiem u. tml.).
Piemēri..negaisa laikā te kalnos atrodam zem pārkārušās klints vienīgo patvērumu.
Avoti: 6-1. sējums