noļukt
noļukt parasti 3. pers., -ļūk, pag. -ļuka; intrans.; parasti divd. formā: noļucis
Nepietiekama stingruma, cietuma dēļ noliekties uz leju, ļengani nokarāties.
PiemēriPuķēm vīstot, noļūk ziedi.
- Puķēm vīstot, noļūk ziedi.
- Noļukušas ūsas.
- Noļukuši cepure.
- ..vēl vakar sulīgie, zaļojošie tomātu dēsti ir noļukuši.
- ..visi sejas vaibsti tiecās tikai uz leju - gan noslīdējušie maisiņi zem acīm, gan vecīgi noļukušie vaigi..
- Vaļējā kajītē sēž trīs vīri un domīgām sejām vēro noļukušo buru, kas slābi krokojas kā loga aizkars.
Avoti: 5. sējums