Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
atskabarga
atskabarga -as, s.
Pretējā virzienā atliekts ass izcilnis (parasti smaila priekšmeta galā). Atkarpe.
PiemēriAsas žebērkļa atskabargas.
  • Asas žebērkļa atskabargas.
  • Daudz reižu tiku stāvējis Ziemcietites krastā ar makšķeri. Āķim nebija atskabargas, jo tas bija izliekts no kniepadatas..
  • Skuju koku rokturi [zāģiem] nav ieteicami, jo tiem ir atskabargas.
  • Lai [būvkoku] savienojumi ar kaltām naglām būtu izturīgāki, to sānos izkaļ austiņas vai atskabargas, kas pastiprināti pretojas izraušanai.
  • pārn. Ja arī [Nikolaja] sirdī vēl smeldza kāda atskabarga, tad vienīgi šī: kaut viņš nebūtu savā pārsteidzībā zēnus pārāk atgrūdis no sevis.
  • pārn. Vai vēl vienmēr sūrst senās atskabargas un tu vairies no tā, kas reiz radījis sāpes?
Stabili vārdu savienojumiKā atskabarga.
Avoti: 1. sējums