nokārt
nokārt -karu, -kar, -kar, pag. -kāru; trans.
1.Brīvi, nesasprindzinot noliekt, arī izstiept uz leju (ķermeņa daļu).
PiemēriMarks nokāra galvu it kā zem milzīgu domu smaguma.
- Marks nokāra galvu it kā zem milzīgu domu smaguma.
- Zirgi soļoja, galvas nokāruši, ausis nolaiduši.
- Zemajā, sārtajā krēslā, galvu nodūris un rokas nokāris, sēž Valfnds.
- ..[ceļabiedrs] mierīgi sēd sava ēzeļa mugurā, nokāris kājas abās pusēs gandrīz līdz zemei.
Stabili vārdu savienojumiNokārt (retāk nolaist) degunu. Nokārt galvu.
- Nokārt (retāk nolaist) degunu idioma — Būt, kļūt bezcerīgam, arī noskumt.
- Nokārt galvu idioma — Kļūt grūtsirdīgam, padoties izmisumam. Noskumt, bēdāties.
1.1.pārn. Būt tādam, kam noliecas, nokaras (piemēram, zari) – par augiem.
PiemēriResns bērzs paliecies tai [upītei] pretī un zemu nokāris.. zarus.
- Resns bērzs paliecies tai [upītei] pretī un zemu nokāris.. zarus.
- Uz loga nelaistīta fuksija skumji nokārtu galotni.
2.Karot (ko) klāt, virsū, pārklāt (ar to visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriSienas bija nokārtas ar portretiem zeltītos rāmjos.
- Sienas bija nokārtas ar portretiem zeltītos rāmjos.
- Sienas nokārtas apģērba gabaliem..
3.parasti 3. pers.; reti Karājoties pāri (kam), uz (kā), pārklāt (visu tā virsmu vai tās lielāko daļu).
PiemēriViņš.. iet pa ielu garām mājām, kurām žogmales nokāruši ceriņi.
- Viņš.. iet pa ielu garām mājām, kurām žogmales nokāruši ceriņi.
4.reti Pakārt tā, ka nokarājas.
Piemēri..abi auni nodīrāti.. un nokārti uz milzīgajiem dzelzs āķiem..
- ..abi auni nodīrāti.. un nokārti uz milzīgajiem dzelzs āķiem..
Avoti: 5. sējums