sagubt
sagubt -gubstu, -gubsti, -gubst, pag. -gubu; intrans.; pareti
1.Salīkt, saliekties. Arī sagumt. Sakņupt.
Piemēri..pie tēva gultas sagubusi sēd māte.
- ..pie tēva gultas sagubusi sēd māte.
- Paēdis pusdienu, vectēvs gribēja vēl nobraucīt spaļus jaunai virvei, piesēdās pie vadža un iekunkstēdamies saguba uz priekšu.
- Līkie, kalsenie pleci vēl vairāk saguba pār galdu.
1.1.pārn. Sašķiebties, kļūt, parasti ievērojami, zemākam, neizskatīgākam (parasti par celtnēm, kādiem veidojumiem).
PiemēriViss gāja uz postu:.. Smēde vēl vairāk saguba uz vieniem sāniem, un istabiņas jumts gluži apauga ar sūnu.
- Viss gāja uz postu:.. Smēde vēl vairāk saguba uz vieniem sāniem, un istabiņas jumts gluži apauga ar sūnu.
- Siena kaudze stipri sagubusi.
Avoti: 7-1. sējums