kumbrs
kumbrs -a, v.
kumbris -ra, v.
1.Skausts.
PiemēriBet kad ķemmes.. aizmetās tajā visvārīgākajā pinkā.., uz kumbra [Tālei] nobūkšēja pirmā dunka.
- Bet kad ķemmes.. aizmetās tajā visvārīgākajā pinkā.., uz kumbra [Tālei] nobūkšēja pirmā dunka.
- ..kaķe ieņemot kaķēnu aiz kumbra mutē un jo veikli laižoties pa paksi zemē.
- ..klusiem soļiem pienāks suns, saslies spalvas uz kumbra un nolaistu asti aizvilksies..
- Kakla kumbri var izmežģīt, uz visām pusēm snaikstoties.
Stabili vārdu savienojumiKakla kumbrs.
- Kakla kumbrs — Skausts.
1.1.Izliekums, arī izvirzījums uz āru (ķermeņa daļā), kūkums (magmā).
PiemēriLielvīrs noņēma acenes, kas apaļīgā deguna kumbrā bija iespiedušas sarkanu rievu.
- Lielvīrs noņēma acenes, kas apaļīgā deguna kumbrā bija iespiedušas sarkanu rievu.
- Mameda vietā viņa [meitene] pati nosēžas koka seglos uz ēzeļa kumbra un saņem atraisīto pavadu.
- pārn. Un bēdas it kā sārmains runcis uzmetušas kumbru, Man nosēdās virs sirds, uz kreisā pleca..
Stabili vārdu savienojumiUzmest kumbru.
- Uzmest kumbru — pareti Uzmest kūkumu.
2.Ieapaļa virsotne (kalnam). Izliekums (zemes virsmai).
PiemēriPaugura kumbrs.
- Paugura kumbrs.
- Gustiņš paskatījās uz māju pusi. Aiz ganību kalna kumbra varēja redzēt neizbūvēto jumta stāvu..
- Un saule ripo kā zibens rūsa pa smilšu kāpu kumbriem un ieliekumiem.
- Vai tie tur melnie kumbri ir [ezera] pretējais krasts vai atkal sala?
- pārn. No mākoņu kalna pelēkā kumbra izlien saules maliņa un izšķērdīgi salej ūdeņos zeltu.
2.1.Izliekums, izliekta virsma (priekšmetam).
PiemēriTur tālāk, kur lauks nolaideni pārgāja pļavā, atradās prāvs pelēkā akmens kumbris.
- Tur tālāk, kur lauks nolaideni pārgāja pļavā, atradās prāvs pelēkā akmens kumbris.
- Siena smarža, skaidu smarža Līdz pat jumtam plūst, Pelēcīgās lietus baržas Jumta kumbrī lūst.
2.2.pareti Izaugums, arī izliekums (augiem, to daļām).
PiemēriSniedze nokāpa no velosipēda, jo pa šaurā ceļa sakņu kumbriem braukt nevarēja.
- Sniedze nokāpa no velosipēda, jo pa šaurā ceļa sakņu kumbriem braukt nevarēja.
Avoti: 4. sējums