Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
skausts
skausts -a, v.
1.Kakla mugurējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
PiemēriSaule tai dienā dedzināja bez jēgas. Mikiņam skausts apsvila sarkans kā noplaucēts un bija jāieziež ar krējumu.
2.lauks. Līdz 70 centimetriem plata, paaugstināta augsnes josla starp divām vagām.
PiemēriSaaruma skausts.
Avoti: 7-1. sējums