skausts
skausts -a, v.
1.Kakla mugurējā daļa (cilvēkam vai dzīvniekam).
PiemēriSaule tai dienā dedzināja bez jēgas. Mikiņam skausts apsvila sarkans kā noplaucēts un bija jāieziež ar krējumu.
- Saule tai dienā dedzināja bez jēgas. Mikiņam skausts apsvila sarkans kā noplaucēts un bija jāieziež ar krējumu.
- Svešais atkal sagrābj Aigaru, šoreiz pie skausta un rupji stumj cauri priekšnamam.
- Mīlītis: Bet kas man var galvot, ka [uzlidojuma laikā], ārā izgājis, es tūlīt nedabūju bumbu uz skausta?
- ..kad kucēns nelikās mierā, Oskars satvēra to aiz skausta un iecēla klēpī.
- pārn. ..uz pakalna skausta balto mākoņu fonā parādās jātniece.
- pārn. Retumis no mālainajām straumēm vēl paslēja skaustu kāds noklīdis ledus gabals..
2.lauks. Līdz 70 centimetriem plata, paaugstināta augsnes josla starp divām vagām.
PiemēriSaaruma skausts.
- Saaruma skausts.
- Skaustu augi.
- ..sējai sagatavotu augsni paredzētās rindu vietās ar abpusvērsēju arklu samet paaugstinājumos - skaustos un uz katra tā vienā rindā iestrādā sēklas.
- Vietās ar augstu gruntsūdeni pūķgalves audzē uz paugstinātām dobēm vai vagu skaustiem.
Avoti: 7-1. sējums