skaut
skaut skauju, skauj, skauj, pag. skavu; trans.
1.Likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību.
PiemēriSkaut bērnu.
1.1.Tikt liktam (kādam, kam) apkārt (par rokām).
Piemēri..Tās divas rokas, kam pieder viss, Vai nu skauj cita plecus, Vai nu sasukā matus, Vai nu ir mierīgi liktas zem vaiga Un guļ.
1.2.Liekot rokas (kādam, kam) apkārt, kļaut (to) sev klāt.
Piemēri«Nāc man līdz, es zinu malu laimī-gū-ū-ū!» Liepiņzieds velk un plati izpleš rokas, it kā gribētu visus biedrus skaut pie savas krūts.
1.3.pārn. Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
PiemēriZils darba tērps skauj pirmo reizi plecus.
1.4.pārn. Būt, atrasties (kam) apkārt (piemēram, par krastu, mežu).
PiemēriVienīgā jūra, kas krastiem nav skauta, vienīgais plašums, kur mūžība pūš, - tautas mūžs.
2.parasti divd. formā: skaujošs; bot. Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām). Būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
PiemēriSkaujošā panātre.
Avoti: 7-1. sējums