skaust
skaust skaužu, skaud, skauž, pag. skaudu; trans.
1.Būt skaudīgam, izjust skaudību (pret kādu).
PiemēriViņš pazina visus jaunos un pēc kara saradušos Rīgas rūpniekus, kas viens otru skauda un apmeloja līdz nejēdzībai.
1.1.intrans.
PiemēriKad Aņus sāk slavēt savu Trīni, tad sievas un meitas pa kaktiem sāk sačukstēties un skaust.
1.2.intrans.; savienojumā ar dat. Būt tādam, kas izraisa (kādā) skaudību.
Piemēri«Tu esi neizsakāmi daiļa,» viņš teica. «Man skauž, ka tu izdāvā citiem savus vārdus, savus smaidus, savus rokas spiedienus.»
2.Pakāpeniski likvidēt, arī iznīcināt (parasti ko nevēlamu).
PiemēriSkaust nezāles.
Avoti: 7-1. sējums