skaust
skaust skaužu, skaud, skauž, pag. skaudu; trans.
1.Būt skaudīgam, izjust skaudību (pret kādu).
PiemēriViņš pazina visus jaunos un pēc kara saradušos Rīgas rūpniekus, kas viens otru skauda un apmeloja līdz nejēdzībai.
- Viņš pazina visus jaunos un pēc kara saradušos Rīgas rūpniekus, kas viens otru skauda un apmeloja līdz nejēdzībai.
- ..Līze skauda Dārtu, ka tā viņai aizsteigusies priekšā uz pilsētu un noķērusi laimi, kas pienāktos vairāk viņai nekā Dārtai..
- Kas, tik uz vietas stāvot, otru skauž, Pats sevi tas kā ķirmis koku grauž.
1.1.intrans.
PiemēriKad Aņus sāk slavēt savu Trīni, tad sievas un meitas pa kaktiem sāk sačukstēties un skaust.
- Kad Aņus sāk slavēt savu Trīni, tad sievas un meitas pa kaktiem sāk sačukstēties un skaust.
- Tikai Galiņš lūkojās mierīgi, ne apbrīnodams, ne skauzdams.
- Viņu strīdus klausoties, es aizvien nobrīnos, kur mana draudzene rod tik izsmeļošas zināšanas. Brīnos un skaužu.
1.2.intrans.; savienojumā ar dat. Būt tādam, kas izraisa (kādā) skaudību.
Piemēri«Tu esi neizsakāmi daiļa,» viņš teica. «Man skauž, ka tu izdāvā citiem savus vārdus, savus smaidus, savus rokas spiedienus.»
- «Tu esi neizsakāmi daiļa,» viņš teica. «Man skauž, ka tu izdāvā citiem savus vārdus, savus smaidus, savus rokas spiedienus.»
- Cik zirņu pieder dievam, tik dziesmu suitu sievām. Jel ēdiet, labi ļaudis! Vai man ir kādreiz skaudis?
2.Pakāpeniski likvidēt, arī iznīcināt (parasti ko nevēlamu).
PiemēriSkaust nezāles.
- Skaust nezāles.
- Skaust trūkumus.
- ..nokļūstam ēnainā alkšņu alejā. Šis daudzkārt skaustais koks te atradis drošu patvērumu.
- Rainis savā dzejā skauda visu lieko un to darīja, sākot tieši ar epitetiem. «Skaidrību!» rakstīja Rainis savās piezīmēs.
- Pret patosu mūsu skarbajā laikmetā ir visai noliedzoša attieksme, to uzskata par skaužamu.
Avoti: 7-1. sējums