kūma
kūma ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.
1.novec. Viens no krustvecākiem (1). Krusttēvs (1), krustmāte1.
PiemēriKristību ieražās sevišķa loma bija kūmām, kristību dziesmas tāpēc lielā mērā arī ir kūmu dziesmas.
Stabili vārdu savienojumiStāvēt (retāk būt) kūmās.
2.Vīrietis, sieviete, kas piedalās bērna vārda došanas svinībās un apņemas nepieciešamības gadījumā palīdzēt vecākiem to audzināt.
PiemēriCiema padomē valda dzīva rosība - šodien te notiek vārda došanas svinības. ..Pret vakaru viesi atvadījās, palika tikai kūmas un tālīnākie ciemiņi.
Avoti: 4. sējums