kumbrs
kumbrs -a, v.
kumbris -ra, v.
1.Skausts.
PiemēriBet kad ķemmes.. aizmetās tajā visvārīgākajā pinkā.., uz kumbra [Tālei] nobūkšēja pirmā dunka.
Stabili vārdu savienojumiKakla kumbrs.
1.1.Izliekums, arī izvirzījums uz āru (ķermeņa daļā), kūkums (magmā).
PiemēriLielvīrs noņēma acenes, kas apaļīgā deguna kumbrā bija iespiedušas sarkanu rievu.
Stabili vārdu savienojumiUzmest kumbru.
2.Ieapaļa virsotne (kalnam). Izliekums (zemes virsmai).
PiemēriPaugura kumbrs.
2.1.Izliekums, izliekta virsma (priekšmetam).
PiemēriTur tālāk, kur lauks nolaideni pārgāja pļavā, atradās prāvs pelēkā akmens kumbris.
2.2.pareti Izaugums, arī izliekums (augiem, to daļām).
PiemēriSniedze nokāpa no velosipēda, jo pa šaurā ceļa sakņu kumbriem braukt nevarēja.
Avoti: 4. sējums