Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
krampis1
krampis -pja, v.
1.Vienā galā āķveidīgi izliekts un otrā galā kustīgi nostiprināts metāla stienis (parasti durvju, vārtu, logu vērtņu) nostiprināšanai aizvērtā vai atvērtā stāvoklī.
PiemēriDurvju krampis.
  • Durvju krampis.
  • Vārtu krampis.
  • Attaisīt krampi.
  • Atkabināt krampi.
  • Aplaidusi acis visapkārt pa pagalmu, uzliku roku uz krampja un klusām to atcēlu.
  • Slēģus pavisam nevarēja pievērt, jo tie bija sašķiebušies un krampji atlauzti.
  • Puika jau stāv kājās uz palodzes un atspēries rausta augšējo krampi.
  • Tikai brīdi Bobs apstājās pie [kāršu] spēlmaņiem, pavīpsnāja un piegriezās pārējiem, kur gāja daudz dzīvāk un trokšņaināk. Tur vilka krampjus, vilka šautras, vilkās ar kakliem.
Stabili vārdu savienojumiVilkt krampjus.
  • Vilkt krampjus sar. Spēkoties, satverot ar vienu pirkstu pretinieka saliektu pirkstu un cenšoties to atliekt.
1.1.parasti vsk.; pārn.; sar. Spēks.
Piemēri..Vsevolods Ivanovs.. pirmais pasniedza roku ar īsta darba vīra krampi.
  • ..Vsevolods Ivanovs.. pirmais pasniedza roku ar īsta darba vīra krampi.
  • Tagad zvejnieku svētkos virves vilkšana ir vai pats galvenais veids, kur var parādīt, kāds tev krampis pirkstos.
  • ..viņš ir tikpat stiprs un ar dzelžainu krampi kā pirms gadsimta ceturkšņa, kad pats vēl startēja republikas izlasē..
Avoti: 4. sējums