Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
krāmēties
krāmēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; sar.
1.Kārtot vai pārcilāt ko (kādā vietā vai telpā).
PiemēriPa skapi neviens cits, atskaitot vecomāti, i sapņos nedrīkstēja krāmēties.
  • Pa skapi neviens cits, atskaitot vecomāti, i sapņos nedrīkstēja krāmēties.
2.Darboties (ar ko), veikt (ko, parasti nepatīkamu).
Piemēri..saimnieks piebāza pīpi, lai neiznāk krāmēties taisni tad, kad mazais Andrs būs tik pievilcīgā vietā, ko jāklausās, grib vai nē..
  • ..saimnieks piebāza pīpi, lai neiznāk krāmēties taisni tad, kad mazais Andrs būs tik pievilcīgā vietā, ko jāklausās, grib vai nē..
  • ..tas [Pēteris] bija sācis krāmēties ar tām mājām un gāja diezgan brangi. Te pirka, tur pārdeva, pārbūvēja.., un rēķins arvien iznāca.
  • Bērnu šai meitai nebija - neesot laika ar bērniem krāmēties, jāiekārtojot saimniecība.
Avoti: 4. sējums