krāmi
krāmi -u, vsk. krāms, -a, v.; sar.
1.Lietas, priekšmeti (parasti nederīgi, nevajadzīgi, nolietoti u. tml.).
PiemēriJaungada naktī Romas iedzīvotāji izmet uz ielām visus nederīgos krāmus. Tad pa logiem, lido salauzti krēsli, sarūsējuši kastroļi, makulatūra un citi atkritumi.
- Jaungada naktī Romas iedzīvotāji izmet uz ielām visus nederīgos krāmus. Tad pa logiem, lido salauzti krēsli, sarūsējuši kastroļi, makulatūra un citi atkritumi.
- Bez tam apakšējā plauktā vēl atradās daždažādi krāmi: īlens, duncītis, visādas skrūvītes, naglas un liels pakavs..
- Pulkstenis stāv. Krāms tāds! Nekad nav kustējies!
- pārn. «Vitamīni? Nieki! Savā mūžā neesmu ēdis tādus krāmus.»
- pārn. Astoņu stundu darba diena un likumīga samaksa par virsstundām - pārdzīvoti krāmi, ar kuriem nevienā [privātā] uzņēmumā nopietni nerēķinās.
- ..krāmu tirgū noslēpumaini tipi un tuklas tantiņas paklusām pārdeva ziemas cepures, mēteļus, zīmuļus, pildāmspalvas, vecas tupeles, ziepes.
Stabili vārdu savienojumiKrāmu tirgotājs. Krāmu tirgus.
- Krāmu tirgotājs neakt. — Tirgotājs, kas pārdod dažādus, parasti lietotus, priekšmetus.
- Krāmu tirgus neakt. — Vieta, kur privātpersonas pārdod dažādus, parasti lietotus, priekšmetus.
1.1.pārn.; vienk. Cilvēki (parasti veci, vārgi).
Piemēri«Tu atkal radus paļāji! Saki, - vai tad tu ņemtu tādus vecus krāmus savā pajumtē, ja tu būtu radu vietā?»
- «Tu atkal radus paļāji! Saki, - vai tad tu ņemtu tādus vecus krāmus savā pajumtē, ja tu būtu radu vietā?»
- Velns lai parauj! vai tad viņš bij puika un vai viņam bail no tā krāma, no tā vecā Zeltiņa?
Avoti: 4. sējums