Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
krams
krams -a, v.; parasti vsk.
1.Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids). Šī minerāla gabals.
PiemēriKrama nazis.
  • Krama nazis.
  • Krama cirvis.
  • Krama bulta.
  • ..jau pirms četriem tūkstošiem gadu senie dziednieki ar krama šķēpeli pratuši izdarīt sarežģītu galvaskausa trepanāciju..
  • Vēlāk strautiņš savu gultni bija pamazām padziļinājis, kamēr nonāca līdz melnajam krama akmenim..
  • Caurvējā izžuvuši, greizie, līkie, šķautņainie [koka] gabali līdzināsies kramam.
  • sal. Tāds nu viņš bija, šis plostnieka dēls.. Kā krams, dauzi tu to ar dzelzi, šis vēl met dzirkstis.
  • Vairs neatrast šāviņa dobi [priedē], un stumbrs tik ciets kā krams.
  • Cilvēks kļūst ar gadiem ciets kā krams..
  • «Mēs neesam vārguļi, bet īsti Rīgas strādnieki - sīksti kā krami»..
Stabili vārdu savienojumiCiets (arī sīksts, stiprs) kā krams.
1.1.Šķiltavu elements – dažādu vielu sakausējums, no kā izšķiļ dzirksteli.
PiemēriŠķiltavu krams.
  • Šķiltavu krams.
Avoti: 4. sējums