krancis
krancis -ča, v.; sar.
Suns (parasti bezšķirnes).
PiemēriSētas krancis.
- Sētas krancis.
- Ganu krancis.
- Raibs krancis.
- ..no būdas izlēca pinkains krancis, kas aizsmacis sāka neganti riet, skraidīdams šurp un turp gar kūts priekšu, piesiets ar slīdošu ķēdi pie garas stieples.
- Mīļākā piemiņa no mātes vai tēva krancim laikam bija viņa baltie, it kā nule ar pastu nospodrinātie zobi..
- Rej suņi Koktebelē - takši, kranči, mopši. Un dižciltīgie rej, tik mazliet dižciltīgāk..
- sal. Visu nakti.. zosu sauciens pār tērcēm trīc. Sirds kā krancis, kas devīgi barots, nokaunējies, bet taisās līdz...
- sal. Ja viņš negribēja zaudēt vīrieša pašcieņu un kā krancis, asti iežmiedzis pagultē, nogaidīt, kamēr saimnieks izārdās, tad vajadzēja paskaidrot, kāpēc šī scēna notiek.
Avoti: 4. sējums