Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
karote
karote -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Galda piederums ar kātu un paplašinātu, pasekli ieliektu galu ēdiena smelšanai, paņemšanai, maisīšanai.
PiemēriZupas karote.
  • Zupas karote.
  • Deserta karote.
  • Sudraba karote.
  • Koka karote.
  • Ēst ar karoti biezputru.
  • Un tad pienāca arī tas brīdis, kad vajadzēja ķerties pie karotes un sākt strēbt balto piena putru ar kartupeļiem.
  • Kamēr ēda zupu, neviens nerunāja un dzirdama bija tikai karošu šķindoņa..
  • ..viņš sāka ēst zirņus ar karoti.
  • Putas, kas rodas vārīšanas laikā, rūpīgi ar putu karoti nosmeļ.
  • sal. ..viņš tovakar ilgi nevarēja iesnausties un arī vēlāk naktī miegs viņam bija caurs kā putu smeļamā karote.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)liet (kā) ar karoti (mutē).
1.1.Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā galda piederumā.
PiemēriKarote cukura.
  • Karote cukura.
  • Karote ievārījuma.
  • Tēvs.. nolīka pār zupas šķīvi un šņākdams strēba vienu karoti pēc otras.
  • Sagrieza šķēles no saziedējušas maizes klaipa un pasmēla medus karoti.
  • ..skalojamam ūdenim var pieliet karoti etiķa..
  • Pusdienās ir tāda dzira, kas man atgādina saskābušu cūkēdienu. Es nevaru ne karoti norit.
Stabili vārdu savienojumiNe karoti.
Avoti: 4. sējums