karote
karote -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Galda piederums ar kātu un paplašinātu, pasekli ieliektu galu ēdiena smelšanai, paņemšanai, maisīšanai.
PiemēriZupas karote.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)liet (kā) ar karoti (mutē).
1.1.Vielas, ēdiena daudzums, kas ietilpst šādā galda piederumā.
PiemēriKarote cukura.
Stabili vārdu savienojumiNe karoti.
Avoti: 4. sējums