sēdus
sēdus apst.
sēdu apst.
Tā, ka ķermeņa augšdaļa ir vertikāla un atbalstās uz gurniem, bet kājas (parasti) ir saliektas.
PiemēriPiecelties sēdus.
- Piecelties sēdus.
- Pietrūkties sēdus.
- No kritiena [sapnī] Rūdis bija krietni sabijies un uzlēcis sēdus gultā.
- Es nokritu sēdus un atdauzīju dibenu.
- Pēc brīža viņš atdabūja savu enerģiju atpakaļ, pacēlās sēdu un skatījās uz silu.
- ..viņš sapurināja Cepli un centās nosēdināt. Bet tas neizdevās, jo nevarīgais ķermenis sēdu neturējās.
Avoti: 7-1. sējums