Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sēdošs
sēdošs -ais; s. -a, -ā
sēdoši apst.
1.Divd. → sēdēt.
2.bot. Tāds, kam nav kāta un kas ir piestiprināts tieši pie kāda cita augu orgāna (par lapām, ziediem, augļiem).
PiemēriSēdoša vārpiņa.
3.zool. Tāds, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājies (piemēram, ar piesūcekņiem) pie viena substrāta (par dzīvniekiem). Saistīts ar dzīvniekiem, kas, parasti visu dzīves laiku, ir piestiprinājušies pie viena substrāta, šādiem dzīvniekiem raksturīgs.
PiemēriSēdošs dzīvnieks.
Avoti: 7-1. sējums