Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
līks
līks -ais; s. -a, -ā
līki apst.
1.Tāds, kam visā garumā vai kādā daļā ir (parasti aptuvena) lokveida forma (par priekšmetiem, augiem, to daļām). Pretstats: taisns.
PiemēriLīka nagla.
  • Līka nagla.
  • Līks zobens.
  • Līks pīrāgs.
  • Līks koks.
  • Līks zars.
  • Aleksis.. skatās uz savu līko nūju.
  • Līzbete atnesa porcelāna pīpi ar līko kātu..
  • ..vējš locīja vecu, līku vītolu ar izpuvušu vidu.
1.1.Par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām.
PiemēriLīka mugura.
  • Līka mugura.
  • Līkas kājas.
  • Līks knābis.
  • Govs ar līkiem ragiem.
  • Meistara galva pašķiebas sāņus, ka putna knābis līkais deguns pasliecās uz leju.
  • «Sastrādā tu līkus pirkstus,» viņš paplēta savas saujas, bet pirkstus nevarēja izliekt taisnus..
Stabili vārdu savienojumiLūpa metas līka.
1.2.Tāds, kam ir saliecies, saliekts augums (par cilvēkiem, retāk dzīvniekiem).
PiemēriPie stūres sēdēja Sīmaņa tēvs. No ilgā jūras darba viņš bija kļuvis tikpat līks kā visi vecie Grīvas ciema vīri.
  • Pie stūres sēdēja Sīmaņa tēvs. No ilgā jūras darba viņš bija kļuvis tikpat līks kā visi vecie Grīvas ciema vīri.
  • ..viņam tā sāpēja mugura, ka pat pie pusdienām sēdēja pavisam līks.
  • Suķīši [sivēni] sarāvušies līki kā elkoņi. Staigā pa sasalušajiem aploku dubļiem un meklē kādu kartupeli.
  • Kungs smejas, līks palikdams.
Stabili vārdu savienojumiSmejas (vai) līks palikdams.
2.Tāds, kam ir lokveida izliekums vai ieliekums, arī tāds, kam ir līkumi (par līniju).
Piemēri..viņš mani sāka mācīt rakstīt ebreju burtus: punktus un līkas līnijas, rakstāmus no labās uz kreiso pusi.
  • ..viņš mani sāka mācīt rakstīt ebreju burtus: punktus un līkas līnijas, rakstāmus no labās uz kreiso pusi.
  • ..nenožuvušam burtam sānos bija pieradusies pēkšņi melna, līka strīpa kā robotais āža rags.
2.1.Par ceļu, taku.
PiemēriVisente Bienavente piedzima Madridē, mazā, līkā un putekļainā nomales ieliņā.
  • Visente Bienavente piedzima Madridē, mazā, līkā un putekļainā nomales ieliņā.
Avoti: 4. sējums