līksme
līksme -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.Prieks, jautrība, pacilātība.
PiemēriVilmai bija par ko priecāties un līksme, kas to bija pārņēmusi, arī pamatota.
1.1.Kustīga, skaļa (dzīvnieku, parasti putnu) izturēšanās.
PiemēriPutni [rudenī] vairs netrokšņoja līksmē un skaļumā.
2.Priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību.
PiemēriUn līksmes dienā.. pirmā doma atkal par viņu..
Avoti: 4. sējums