līksme
līksme -es, dsk. ģen. -mju, s.
1.Prieks, jautrība, pacilātība.
PiemēriVilmai bija par ko priecāties un līksme, kas to bija pārņēmusi, arī pamatota.
- Vilmai bija par ko priecāties un līksme, kas to bija pārņēmusi, arī pamatota.
- Vecais indietis, to pastāstījis, pēkšņi pasmaidīja, un viņa acīs uzliesmoja savāda līksme.
- ..viņš spēra soli pretim atnācējam un klusi, ar aizturētu līksmi balsī ierunājās..
1.1.Kustīga, skaļa (dzīvnieku, parasti putnu) izturēšanās.
PiemēriPutni [rudenī] vairs netrokšņoja līksmē un skaļumā.
- Putni [rudenī] vairs netrokšņoja līksmē un skaļumā.
2.Priecīgs, jautrs pasākums (piemēram, svētki), kas izraisa pacilātību.
PiemēriUn līksmes dienā.. pirmā doma atkal par viņu..
- Un līksmes dienā.. pirmā doma atkal par viņu..
- Laiž mani māmiņa Liniņu talkā: Liniņu talkā - Tur laba līksme.
Avoti: 4. sējums