līkņāt
līkņāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; intrans.
Līkņāties.
PiemēriMēs līkņājām pa dārzu visu pēcpusdienu. Nemaz nevarēja saprast, vai bija vajadzīgas tādas rūpes, ar kādām mēs knibinājāmies gar burkāniem.
- Mēs līkņājām pa dārzu visu pēcpusdienu. Nemaz nevarēja saprast, vai bija vajadzīgas tādas rūpes, ar kādām mēs knibinājāmies gar burkāniem.
- Juhans līkņāja klājā pār izstieptu traļa tīklu.
- Pārējie šoferi līkņāja ap mašīnu, šo to pētīja, sprieda un pīpoja.
Avoti: 4. sējums