uzliekties
uzliekties -liecos, -liecies, -liecas, pag. -liecos; refl.
1.parasti 3. pers. Refl. → uzliekt. Tikt uzliektam.
PiemēriKurpēm purngali uzliekušies uz augšu.
- Kurpēm purngali uzliekušies uz augšu.
1.1.Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) – par līkumainu ceļu, taku.
PiemēriCeļš ar spēju līkumu uzliecas nemanāmā uzkalni.
- Ceļš ar spēju līkumu uzliecas nemanāmā uzkalni.
2.Noliekties lokveidā virsū (uz kā, kam) – parasti par augiem, to daļām.
PiemēriBērza zars uzliecies uz nojumes.
- Bērza zars uzliecies uz nojumes.
Avoti: 8. sējums