Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
slieties
slieties slienos, slienies, slienas, arī slejos, slejies, slejas, pag. slējos; refl.
1.Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
PiemēriSlieties augšā no krēsla.
  • Slieties augšā no krēsla.
  • Ievedis savā istabā, Alvils atvainojās un atstāja Egonu.. vienu. Dažas sekundes pasēdējis, ciemiņš slējās atkal augšup un aplūkoja grāmatas.
  • «Pakustināt pēdu vari, slienies vien kājās ar labu,» es nežēlīgi uzsaucu, «mums jāiet.»
  • pārn. Gāžas vilnim blakus vilnis, smagi dārdot, slejas kājās un kā ūdenskritums krīt..
1.1.Parasti savienojumā ar "augšā": celties, parasti pēc gulēšanas.
PiemēriAija trūkās pirmā augšā, jo viņai vajadzēja steigties govis slaukt... Es slējos tikai tad augšā, kad domāju, ka govju kāda puse var būt jau izslaukta.
  • Aija trūkās pirmā augšā, jo viņai vajadzēja steigties govis slaukt... Es slējos tikai tad augšā, kad domāju, ka govju kāda puse var būt jau izslaukta.
  • Agrs vasaras rīts. Nozvana modinātājs. Bet, ai, kā netīk slieties augšā..
  • Arī mazajam Jānītim jāceļas.. Šķauda un kāsē mazais Jānītis, bet augšā vien jāslienas.
1.2.Kļūt taisnākam, staltākam (parasti par augumu).
PiemēriSoļi smagi, bet augums slienas Taisnāks un taisnāks..
  • Soļi smagi, bet augums slienas Taisnāks un taisnāks..
  • pārn. Palēnām tā [tauta] slienas taisnāk savā varenajā augumā..
1.3.Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) – par dzīvniekiem.
PiemēriBet lopiņš [zirgs] dīdījās, kāpās atpakaļ un tiecās slieties uz pakaļkājām, kamēr rati nokļuva grāvī..
  • Bet lopiņš [zirgs] dīdījās, kāpās atpakaļ un tiecās slieties uz pakaļkājām, kamēr rati nokļuva grāvī..
  • Melnis, jauzdams jājējā ko tumšu, Sprauslo kaisls un slienas augšup tramīgs.
  • ..pirmais pretī metās Vilkatis [suns]. Smilkst, saplok pie zemes, slienas uz divkājām, pārliekā priekā tikko neapgāž Valtu.
  • pārn. ..Un viļņi vēl kā dienā slejas divkājās Un krāc kā jauni, neiebraukti zirgi.
1.4.Ceļoties, virzoties uz augšu, kļauties (kam) klāt.
PiemēriKepsis [suns] izskrēja no būdas un metās riet, bet tad pazina.. un, aiz prieka smilkstēdams, slējās klāt.
  • Kepsis [suns] izskrēja no būdas un metās riet, bet tad pazina.. un, aiz prieka smilkstēdams, slējās klāt.
  • ..pinkainais Duksis, sakaunējies par to, ka nav Didzi pamanījis jau agrāk, uz ceļa, tagad priecīgs slējās viņam klāt, par varēm gribēdams nolaizīt zodu.
1.5.Virzīties, celties, arī tikt virzītam, celtam uz augšu (par ķermeņa daļām, parasti par matiem, ūsām).
PiemēriRoka slienas augšup.
  • Roka slienas augšup.
  • Kad mazais sāka staigāt, matu cekuls viņam uz pakauša slējās gaisā..
  • ..melnie mati, puspirkstu gari, kuri nepaklausīgi slējās stāvus, tie gan rādīja, ka.. frizieris tos nesen nogriezis pavisam.
  • ..ūsas ieguva pavisam neparastu izskatu: viena slējās uz augšu, otra noliecās uz leju.
Stabili vārdu savienojumiMati slienas (arī ceļas) stāvu(s).
1.6.Augt (parasti taisni, uz augšu) – par augiem, to daļām.
Piemēri..Jaunķemeru tuvumā atkal sastopam priežu jaunaudzes, taču tās purvainās zemes dēļ nespēj augstu slieties.
  • ..Jaunķemeru tuvumā atkal sastopam priežu jaunaudzes, taču tās purvainās zemes dēļ nespēj augstu slieties.
  • ..paviršam, steidzīgam skatienam [mežā] viss paliek apslēpts; tāds skatiens ātri pārslīd koku stumbriem.., neierauga nolauzto papardi, kas vēl vakar slējās stāvus un lēni grozījās rāmajā vējā.
1.7.Virzīties, celties, arī tikt virzītam, celtam uz augšu no iepriekšējā stāvokļa (parasti par priekšmetiem).
PiemēriNesteigdamies [pārbrauktuves sargs] sāka griezt sava klinkstošā aparāta kloķi, tikpat nesteidzīgi slējās strīpotie aizšķērši abās pusēs.
  • Nesteigdamies [pārbrauktuves sargs] sāka griezt sava klinkstošā aparāta kloķi, tikpat nesteidzīgi slējās strīpotie aizšķērši abās pusēs.
  • ..viņa uzvalks izskatījās aplam saņurcīts un nošļucis, nespodrināto kurpju purngali klauniski slējās uz augšu..
1.8.Kļūt augstākam (par ko veidojamu, būvējamu u. tml.).
Piemēri..ik dienas augstāk slienas rūpnīcas galvenie korpusi, tiek būvēti palīgobjekti..
  • ..ik dienas augstāk slienas rūpnīcas galvenie korpusi, tiek būvēti palīgobjekti..
  • ..pilsētās slejas augšup moderni dzīvojamo ēku korpusi..
2.parasti 3. pers. Būt vērstam, veidotam (kam pāri, virs kā virzienā uz augšu).
PiemēriTālumā slienas pilsētas torņi.
  • Tālumā slienas pilsētas torņi.
  • Virs jumta slienas televīzijas antena.
  • Pāri tālo mežu galiem slējās divi vareni dūmeņi un pūta pelēkajos mākoņos baltu elpu.
  • ..pret vakara debesīm slējās apstājušos vējdzirnavu spārni, it kā taisīdamies no zemes aizskriet..
  • Aiz upes senlejas slējās Vidzemes nomales pakalni.
2.1.Būt vērstam laukā (no kurienes).
PiemēriLaukā slējās tiltiņa margas un balto stabiņu gali, sīkajos, saulē ņirbošajos vilnīšos atgādinot peldošas putu pikas.
  • Laukā slējās tiltiņa margas un balto stabiņu gali, sīkajos, saulē ņirbošajos vilnīšos atgādinot peldošas putu pikas.
  • ..arumi melnām pikām slējās cauri baltajai segai, kā aicinādami jaunu sniegu,.. lai tajā nebūtu neviena ielāpa, pa kuru redzama pelēkā zeme.
  • Gari makšķeru kāti slienas ārā arī no krastu meldriem, lai gan pašus zvejniekus neredz.
2.2.Kļūt augstākam, celties virs (kā) līmeņa (parasti par viļņiem).
PiemēriViļņi šļakstījās, gaisā sliedamies, viņu.. virsmalu šķautnes vizuļoja, kā varavīksnes plāksnēm piebārstītas.
  • Viļņi šļakstījās, gaisā sliedamies, viņu.. virsmalu šķautnes vizuļoja, kā varavīksnes plāksnēm piebārstītas.
  • Uz tumšās ūdens virsmas.. slējās bangu baltās krēpes, viļņu nemitīgo rūkoņu pavadīja dobji grandieni..
  • Viļņi kā kalni slejas visapkārt kuģim.
2.3.Izplatīties virzienā uz augšu (piemēram, par miglu, tvaikiem, dūmiem).
PiemēriPašā mežmalā, tieva un taisna.., pret debesīm slējās dūmu strūkliņa.
  • Pašā mežmalā, tieva un taisna.., pret debesīm slējās dūmu strūkliņa.
2.4.Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku).
PiemēriCeļš sāka.. lēzeni slieties kalnup.
  • Ceļš sāka.. lēzeni slieties kalnup.
  • Reizēm no bezveidīgu mākoņu aizsegtajām debesīm smīļā [smidzina] sīks lietus, mērcēdams jau tā izmirkušo ceļu, kas liecas ap ezera galu un slienas pret tuvīno pakalnu.
3.Balstīties (pret ko, pie kā).
PiemēriSlieties pret sienu.
  • Slieties pret sienu.
  • ..Kilons redzēja viņa seju, dzeltenbālu, gluži kā tā klints, pie kuras slējās viņa ievainotais pakausis.
  • ..Pret klintīm, namu jumtiem, cits pret citu, Kur kurais spēdams, bērzi zariem slienas Un lūko pieturēties pielīkstot, Lai neapgāztos vētras niknumā..
4.parasti 3. pers. Sliekties3.
PiemēriDiena sāk slieties uz vakara pusi.
  • Diena sāk slieties uz vakara pusi.
Avoti: 7-1. sējums