Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
laistīties2
laistīties parasti 3. pers., -ās, pag. -ījās; refl.
1.Atstarojot gaismu, spoži, nevienmērīgi spīdēt dažādās krāsās vai vienas krāsas dažādos toņos (piemēram, par ko caurspīdīgu, spožu, arī nelīdzenu, liektu).
PiemēriDārgakmeņi laistās.
  • Dārgakmeņi laistās.
  • Sniegs laistās saulē.
  • Atlass laistās un mirdz.
  • Rasas pilieni laistījās zālē kā izšķērdīgas rokas izbārstīti dārgakmeņi.
  • Saulē laistījās ugunsdzēsēja misiņa ķivere.
  • Dubnas upe laistās saulrieta atspīdumā.
1.1.Atstarojot gaismu, spīdēt, būt spodram.
PiemēriIstabā bija liela tīrība: logu rūtis laistījās aiz spodruma.
  • Istabā bija liela tīrība: logu rūtis laistījās aiz spodruma.
  • Mares istabā Spruņģos laistījās brūni lakota grīda, tīri izmazgāta.
  • Saule pa logu spīd, Darbagalds spodrumā laistās.
1.2.Spīdēt spilgtās krāsās (par debesīm, parasti pirms saullēkta vai saulrieta).
PiemēriSaulei jau vajag būt uznākušai, lai gan savā apkārtnē to nemanu; debesis laistās vienā spožumā.
  • Saulei jau vajag būt uznākušai, lai gan savā apkārtnē to nemanu; debesis laistās vienā spožumā.
  • Apvārsnis, saulei rietot, iekvēlojās tumšā sārtumā un debesis laistījās brīnišķīgos purpursārtos, koši zilos un maigi violetos toņos.
  • Debesis aiz kalniem laistījās dažādās krāsās, it kā kaut kur augstu darbotos neredzami prožektori.
1.3.Atstarojot gaismu, izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu daudzkrāsainību, krāsas spilgtumu.
PiemēriVakara saulē laistās Riekstu sala, kā zeltā mirdz viss viņējs krasts.
  • Vakara saulē laistās Riekstu sala, kā zeltā mirdz viss viņējs krasts.
  • Pār Melnupes mežu palīdusies, saule jau glāsta ābeles. Ziedi laistās gan baltās, gan spilgti rozā krāsās.
  • Baltā jaka un apmargotais priekšautiņš taisni laistījās saulītē..
2.Spoži, parasti nevienmērīgi, izstarot gaismu (par gaismas avotu). Būt spožam, parasti nevienmērīgam (par gaismu).
PiemēriCehu korpusi šķita iegrimuši mīkstā sniega baltumā, šur tur kā retas zvaigznes laistījās spuldzītes.
  • Cehu korpusi šķita iegrimuši mīkstā sniega baltumā, šur tur kā retas zvaigznes laistījās spuldzītes.
  • Kādās ceļmalas mājās laistījās spožas ugunis.
  • Tumsa baigās ēnās ietina apkārtni. Laistījās zibeņi.
2.1.Spoži, parasti nevienmērīgi, atspoguļoties (par gaismas avotu, gaismu).
PiemēriLietus bij pāri, debess atskaidrojusies, saule laistījās slapjā logā.
  • Lietus bij pāri, debess atskaidrojusies, saule laistījās slapjā logā.
2.2.Būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem). Būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm).
Piemēri..virtuves logs laistījās dzeltenīgā spožumā, bet lielā istaba uz apsnigušajām puķu dobēm meta zilganus gaismas taisnstūrus.
  • ..virtuves logs laistījās dzeltenīgā spožumā, bet lielā istaba uz apsnigušajām puķu dobēm meta zilganus gaismas taisnstūrus.
  • Veikalu skatlogi laistījās spožās ugunīs.
  • Jau trešo nedēļu ciemā velk elektrību. Fabrika un skola jau sen laistās vienas ugunīs.
3.Spilgti paust pozitīvu emocionālu stāvokli (parasti par acīm, seju).
PiemēriAdīklis Kačiņai klēpī, bet viņa neadīja, sēdēja tikai un skatījās, viņas mazā, apaļā sejiņa laistījās laimē.
  • Adīklis Kačiņai klēpī, bet viņa neadīja, sēdēja tikai un skatījās, viņas mazā, apaļā sejiņa laistījās laimē.
  • Viļā vaigs laistās priekā, izstaro jautru bezbēdību..
  • ..[meitenes] apaļie sārtie vaigi laistās triumfējošā smaidā, ap piedurkni balta lente sarkanu krustu, plecā sanitārā soma.
3.1.Spilgti izpausties (parasti acīs, sejā) – par pozitīvu emocionālu stāvokli.
PiemēriAcīs laistās pārgalvība un drosme.
  • Acīs laistās pārgalvība un drosme.
  • Šoreiz viņa sejā laistījās laimīgs apmierinājums..
  • Viņa smaidā laistās visskaidrākā sirsnība.
Stabili vārdu savienojumi(Viss) spīd (arī mirdz) un laistās. Laistīties zeltā, sudrabā.
Avoti: 4. sējums