riba
riba -as, s.
1.Šaurs, garš, plakans krūškurvja lokveida kauls, kas ir kustīgi piesaistīts pie mugurkaula un var būt saaudzis ar krūškaulu (cilvēkam un mugurkaulnieku apakštipa dzīvniekiem).
PiemēriPie mugurkaulāja krūšu daļas skriemeļiem ar elastīgām saitēm piestiprinātas ribas, kas savā starpā saistītas ar ribstarpu muskuļiem.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)grūst nazi (arī dunci) ribās.
1.1.Šāds (dzīvnieku) kauls kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem, ko izmanto uzturam.
Piemēri..Līzbete iebēra viņam kādu vīkšķīti kaņepju un pielika klāt vēl ribas gabalu gaļas.
2.Sastāvdaļa, elements (piemēram, karkasam, celtnei, priekšmetam), kas reizumis ir lokveidīgi izliekts un balsta vai savieno (ko). Arī parasti lokveidīgi izliekts, izcilnis.
PiemēriVelves riba.
3.bot. Garens izcilnis (stumbram, sēklai, auglim).
PiemēriAugļa forma [baltajam dzidrajam] mainīga.. Novērojamas 3 vai 4, retāk 5 ribas. Viena no tam parasti stiprāk attīstīta nekā pārējās.
Avoti: 6-2. sējums