Paplašinātā meklēšana

Meklējam riba.

Atrasts vārdos (14):

Atrasts vārdu savienojumos (3):

Atrasts skaidrojumos (217):

aperitīvs Alkoholisks dzēriens ēstgribas ierosināšanai.
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi. Pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi.
iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (parasti pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas un pakļaut savai gribai.
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
patikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos.
tikt Atbilst (kāda) gribai, saskanēt ar (kāda) vēlēšanos. Patikt [1] (2).
piekāpties Atsakoties (pilnīgi vai daļēji) no saviem uzskatiem, nodomiem, gribas, pakļauties (pilnīgi vai daļēji) citu uzskatiem, nodomiem, gribai.
Bez garšas Bez ēstgribas, bez patikas (ēst, dzert).
negribot Bez paša gribas, vēlēšanās.
rosināt Būt par cēloni tam, ka (kādam) rodas griba, vēlēšanās, slieksme (ko darīt).
Cik (tik) vēderā lien Cik gribas (ēst).
Cik (tik) uziet Cik gribas, cik vēlas (piemēram, ko darīt).
Cik ādā lien Cik vien gribas.
Cik ādā lien Cik vien gribas.
marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem. Arī iztapīgs cilvēks.
gļēvulis Cilvēks, kam ir vāja griba, cilvēks, kam trūkst drosmes, iniciatīvas.
rotaļlieta Cilvēks, kas nespēj pretoties cita gribai.
Verga dvēsele Cilvēks, kas padevīgi, iztapīgi, zaudējot pašcieņu, pakļaujas (kāda) gribai, varai.
diktators Cilvēks, kas pakļauj citus savai gribai.
ņerga Cilvēks, kas peļ, arī iznieko ēdienu. Cilvēks, kam nav ēstgribas.
varmāka Cilvēks, kas piespiež citus pakļauties savai gribai, uzspiež citiem savu gribu, piemēram, neļaujot izpausties to tieksmēm, interesēm.
pretoties Darboties pretī (piemēram, kāda gribai). Nepakļauties (kādam, kam). Nepiekrist (kādam, kam).
Staigāt (kā) pa diegu Darīt visu, ko cits vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
Staigāt (kā) pa diegu (arī diedziņu), arī staigāt (kāda priekšā) uz pakaļkājām Darīt visu, ko kāds vēlas, pakļauties pilnīgi tā varai, gribai.
klausīt Darīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Darīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
pravietis Dieva gribas iztulkotājs un sludinātājs. Arī reliģiski eksaltēts cilvēks.
pašdisciplīna Disciplīna, kam cilvēks pakļaujas pats pēc savas gribas.
dūša Drosme, gribasspēks, uzņēmība.
atdzerties Dzerot remdēt slāpes. Padzerties tā, ka vairs negribas.
izdzerties Dzert (kādu dzērienu) daudz, tik, cik gribas.
pārdzerties Dzert (kādu dzērienu) pārāk daudz, tā, ka vairs negribas. Izdzerot pārāk daudz (kāda dzēriena), saslimt.
padzerties Dzert un pabeigt dzert, arī dzert tā, ka vairāk negribas dzert.
padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert. Padzirdīt.
padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert.
paklausība Dzīvnieka īpašība pakļauties cilvēka gribai, pavēlēm, izturēties cilvēkam vēlamajā veidā.
spīts Dzīvnieka nepakļāvība cilvēka gribai, rīkojumiem.
paēdināt Ēdināt un pabeigt ēdināt (cilvēku), arī ēdināt (cilvēku) tā, ka (tam) vairāk negribas ēst.
izsaukums Emocionāls jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem. Izsauciens.
izsauciens Emocionāls jūtu vai gribas izpaudums ar valodas līdzekļiem. Izsaukums (2).
spirināties Enerģiski pretoties kādam, nepakļauties kāda ietekmei, gribai.
izēsties Ēst (ko) daudz, tik, cik gribas.
pārēsties Ēst pārāk daudz, tā, ka vairs negribas. Apēdot pārāk daudz (kāda ēdiena), saslimt.
paēst Ēst un pabeigt ēst, arī ēst tā, ka vairāk negribas ēst.
ņergāties Ēst, peļot, arī izniekojot ēdienu. Ēst bez ēstgribas.
apetīte Ēstgriba.
iekodām Ēstgribas daļējai apmierināšanai. Uzkodām.
voluntārisms Filozofisks virziens, kas uzsver gribas nozīmi.
radītgriba Griba radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā). Griba radīt, radīšanas griba.
spēlētgriba Griba spēlēt (1).
spēlētgriba Griba spēlēt (3).
spēlētgriba Griba spēlēt (4).
spēlētgriba Griba spēlēt (Z).
strādātgriba Griba strādāt.
ticētgriba Griba ticēt.
dzīvotgriba Griba, vēlēšanās dzīvot.
raksturs Griba.
darbība Gribas izpaudums, kam saskaņā ar likumu ir tiesiskas sekas.
gļēvulība Gribas vājums, drosmes, iniciatīvas trūkums.
centieni Gribas, darbības virzība uz noteiktu mērķi.
negriba Gribas, rosmes trūkums.
Gribas spēks Gribasspēks.
Gribas spēks Gribasspēks.
uzkundzēties Iegūt varu, ietekmi (pār kādu). Pakļaut savai gribai, ietekmei.
izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert. Dzert daudz, tik, cik gribas.
izēsties Ilgāku laiku, daudz ēst. Ēst daudz, tik, cik gribas.
paklausīt Izdarīt, izturēties pēc (kāda) gribas, padoma, norādījumiem. Izdarīt, izturēties (pēc kāda pavēles, rīkojuma u. tml.).
paklausīt Izturēties pēc (cilvēka) gribas, pavēles (par dzīvniekiem). Izturēties (pēc cilvēka gribas, pavēles).
Peldēt pret straumi Izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai.
Peldēt pret straumi Izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma rīcībai.
pašnoteikšanās Kādas cilvēku grupas gribas realizācija attieksmē uz savu darbību, struktūru.
dancināt Kalpināt (kādu), liekot veikt dažādus uzdevumus, liekot izpildīt pavēles, iegribas.
Uzsēsties (arī nosēsties) (kādam) uz kakla Kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam). Uzkundzēties.
Nosēsties (arī uzsēsties) (kādam) uz kakla Kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam). Uzkundzēties.
Uzsēsties (arī nosēsties) (kādam) uz kakla, arī uzsēsties (kādam) kaklā Kļūt par traucēkli, apgrūtinājumu (kādam), kļūt par savas gribas uzspiedēju (kādam). Uzkundzēties.
noskaņoties Kļūt tādam, kam rodas noteikta (domu, jūtu, gribas) virzība, ievirze. Kļūt tādam, kam rodas noteikts izļūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, arī nepiekāpīgam. Nepakļauties (piemēram, kāda gribai), iebilst (pret ko).
pakļauties Labprātīgi nokļūt, būt (piemēram, kāda, kāda gribas, varas, kādu apstākļu) atkarībā, piekāpties (kā priekšā).
tenidoze Lenteņu izraisīta cilvēku un gaļēdāju dzīvnieku invāzijas slimība, kam raksturīga, piemēram, vemšana, caureja, samazināta ēstgriba, novājēšana.
piespiest Likt (kādam) ko darīt, izmantojot, piemēram, savu spēku, varu. Panākt, ka (kāds) ko dara, pakļaujoties rīkotāja gribai.
predestinācija Mācība par to, ka pasaulē visu (arī cilvēka psihes īpašības) nosaka vai nu dieva griba, vai arī kategoriska nepieciešamība.
likteņvējš Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
tiepties Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas.
padancināt Neilgu laiku, mazliet kalpināt (kādu), liekot izpildīt savas pavēles, iegribas.
padancot Neilgu laiku, mazliet klausīt (kādam), izpildīt (tā) pavēles, iegribas.
pretestība Nepakļaušanās (kāda rīkojumam, gribai). Spēja pārvarēt (savu psihisko stāvokli), nepakļaušanās (tam).
spītēties Nepakļauties cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem).
untums Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba. Kaprīze.
kaprīze Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba. Untums.
pārcilvēks Nīčismā - stipras gribas cilvēks, kas radīts, lai pavēlētu. Individuālists, kas nostāda sevi augstāk par sabiedrību un tās tiesiskajām un morāles normām.
pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.). Norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kāds veic, arī rada pats, pēc savas gribas, iniciatīvas.
noskaņojums Noteikta (domu, jūtu) virzība, ievirze. Noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
noskaņa Noteikta (domu, jūtu) virzība, ievirze. Noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums. Noskaņojums (2).
apvaldīt Padarīt rāmāku, pakļaut savai gribai (dzīvnieku).
Mesties (kāda) apkampienos Padoties (kāda) ietekmei, apvienoties (ar kādu), pakļaujoties (tā) gribai.
paēsties Paēst, parasti tā, ka vairāk negribas ēst.
uztiept Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai u. tml.
uzplīt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5), uzmākt.
uzmākt Pakļaujot savai gribai, ietekmei (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai. Uzspiest (5).
uzspiest Pakļaujot savai gribai, ietekmēt (kādu), panākt, ka (tam kas) jāpieņem, jāatzīst, jādara pretēji (tā) vēlmei, vajadzībai.
kundzība Pakļaušana (savai varai, gribai). Noteicošs stāvoklis (pār kādu).
savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās pārmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
Saņemt grožos Pakļaut savai gribai, varai.
Saņemt grožos Pakļaut savai gribai, varai.
padoties Pakļauties (piemēram, kāda gribai, kāda, kā varai, kādiem apstākļiem), piekāpties (kā priekšā).
rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks, viņa raksturs, griba) kļūst stingrāks, noteiktāks. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgākas.
sasparot Panākt, būt par cēloni, ka (kādam), parasti pēkšņi, rodas spars, griba (ko darīt).
nocietināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti griba, raksturs) kļūst stingrs, nepakļāvīgs, valda pār jūtām. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks) kļūst bezjūtīgs, neiejūtīgs.
norūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti raksturs, griba) kļūst spēcīgs, noteikts. Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēku attiecības) kļūst noturīgas.
pakļaut Panākt, ka (kāds, kas) kļūst atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.). Padarīt (ko) atkarīgu (no kā).
Modāli voluntatīvās partikulas Partikulas, kas teikumā izsaka dažādas runātāja gribas izpausmes.
Pacīnīties ar sevi Pasvārstīties. Neilgu laiku, mazliet censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
Prāts nesas uz jokiem Patīk, arī gribas jokot.
Prāts nesas uz jokiem Patīk, arī gribas jokot.
providence Pēc reliģiskiem vai mītiskiem priekšstatiem - augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus. Arī iepriekšēja (kā) nolemtība.
novēlēt Pēc savas gribas, vēlēšanās atstāt, nodot (kādu) apgādībā, arī pakļautībā, atkarībā.
ņergāt Pelt, arī izniekot (ēdienu). Ēst (ko) bez ēstgribas.
paklausība Personības, rakstura īpašība, kam raksturīga pakļaušanās bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
liekties Pielāgoties, pakļauties (citu gribai).
varmācība Piespiedu pakļaušana savai gribai, savas gribas uzspiešana (kādam, piemēram, neļaujot izpausties tā tieksmēm, interesēm).
pārvaldīt Prast mērķtiecīgi pakļaut savai gribai (ķermeni, tā darbību).
Par spīti Pretēji kāda gribai, norādījumiem, uzskatiem.
iedvesma Psihiska iedarbība uz cilvēku, kura bez viņa gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām izraisa noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos. Suģestija.
suģestija Psihiska iedarbība uz cilvēku, kura bez viņa gribas un apziņas līdzdalības vai pretēji gribai, apziņai izraisa noteiktu psihisku stāvokli, attieksmi, izturēšanos.
iedvesmot Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām. Suģestēt.
suģestēt Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pretēji gribai, apziņai (par cilvēkiem).
vienaldzība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums. Arī apātija.
apātija Psihisks stāvoklis, kam raksturīgs gribas, rosmes, interešu trūkums. Vienaldzība.
voluntārisms Psiholoģijā - mācība, uzskats, kas galveno nozīmi piešķir gribas procesiem un mazina prāta lomu. Arī attiecīga rīcība, darbība.
noskaņot Radīt (kādā) noteiktu (domu, jūtu, gribas) virzību, ievirzi. Radīt (kādā) noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopumu.
teisms Reliģiski filozofiska mācība, uzskats, ka Dievs ir radījis pasauli un pārvalda to pēc savas gribas.
voluntatīvs Saistīts ar gribas izpausmi, tai raksturīgs.
Mīksts kā vasks Saka par cilvēku ar vāju griba, par padevīgu, viegli ietekmējamu cilvēka.
Akls ierocis (kā rokās) Saka par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus.
Akls ierocis (kā) rokās Saka par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus.
Dūša kā miets Saka par sātīgi paēdušu un padzērušu cilvēku. Saka, ja ir stingra griba, apņēmība.
Dieva pirksts Saka par to, kas ir it kā radies, noticis pēc dieva gribas, ar dieva ziņu.
Dieva pirksts Saka par to, kas ir it kā radies, noticis pēc dieva gribas, ar dieva ziņu.
Velna pirksts Saka par to, kas it kā radies, noticis pēc velna gribas, ar velna ziņu.
Velna pirksts Saka par to, kas it kā radies, noticis pēc velna gribas, ar velna ziņu.
Pilns vēders Saka, ja ir ēsts tik, cik gribas, ja jūtas pilnīgi paēdis.
Pilns vēders Saka, ja ir ēsts tik, cik gribas, ja jūtas pilnīgi paēdis.
Dūša kā miets Saka, ja ir stingra griba, apņēmība.
Prāts nesas Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
Prāts nesas Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
Prāts (arī sirds) silst (arī nesas, velk) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
Sirds (arī prāts) velk (arī nesas, silst) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
Prāts stāv (biežāk nesas) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
Prāts (arī sirds) velk (arī silst, nesas) Saka, ja ir vēlēšanās, griba (piemēram, ko darīt).
Acis krīt (arī līp, iet) ciet Saka, ja ļoti gribas gulēt.
Acis iet (biežāk krīt, līp) ciet Saka, ja ļoti gribas gulēt.
Acis krīt (arī līp, iet) ciet Saka, ja ļoti gribas gulēt.
Acis līp (arī krīt, iet) ciet Saka, ja ļoti gribas gulēt.
Acis krīt (arī līp, iet) ciet Saka, ja ļoti gribas gulēt.
Ieniezas mēle Saka, ja ļoti gribas kādam pateikt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
Ieniezas mēle Saka, ja ļoti iegribas kādam pateikt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
Tukšs vēders Saka, ja nekas nav ēsts, ja gribas ēst.
Tukšs vēders Saka, ja nekas nav ēsts, ja gribas ēst.
Miegs noiet Saka, ja vairs negribas gulēt.
Akls ierocis (kā rokās) Salta par cilvēku, kas bez paša gribas, neapzināti palīdz citam realizēt viņa nolūkus.
izsauksmes Savienojumā «izsauksmes vārds»: vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Interjekcija.
uzmesties Savtīgā nolūkā ietekmējot, pakļaujot savai gribai, kļūt (kādam par padomdevēju, rīcības noteicēju, izkalpinātāju u. tml.).
pakļautība Stāvoklis, kad (kāds, kas) ir atkarīgs (no cilvēka, tā gribas, ietekmes u. tml.). Stāvoklis, kad (kas) ir padarīts atkarīgs (no kā).
nespēks Stāvoklis, kad trūkst drosmes, gribas, garīgas enerģijas (kā veikšanai, pārvarēšanai).
virskundzība Stingra pakļaušana (savai varai, gribai). Stingrs, noteicošs stāvoklis (pār kādu).
spriedums Svarīgākais procesuālais akts, ko tiesa taisa civillietas vai krimināllietas izskatīšanas rezultātā, izlemjot lietu pēc būtības. Tiesas gribas izteikums, ar ko izšķir lietu.
Cīņa ar sevi Svārstīšanās. Cenšanās pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
Cīnīties ar sevi Svārstīties. Censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
Cīnīties ar sevi Svārstīties. Censties pārvarēt savas tieksmes, iegribas.
ciets Tāds (cilvēks), kam ir šāds raksturs, griba.
iegribīgs Tāds, kam bieži rodas iegribas.
uzņēmīgs Tāds, kam ir pietiekami daudz gribas un enerģijas ko uzņemties, veikt.
untumains Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas. Kaprīzs.
kaprīzs Tāds, kam ir raksturīgas nepamatotas, pēkšņas vēlēšanās, iegribas. Untumains.
ribains Tāds, kam ir ribas (3).
ribots Tāds, kam ir ribas (3).
ribveida Tāds, kam ir ribas forma, veids.
neuzņēmīgs Tāds, kam ir vāja griba, tāds, kam trūkst drosmes, iniciatīvas. Gļēvs.
gļēvs Tāds, kam ir vāja griba, tāds, kam trūkst drosmes, iniciatīvas. Mazdūšīgs, neuzņēmīgs, arī bailīgs.
bezgribas Tāds, kam nav gribas, gribasspēka.
bezspēcīgs Tāds, kam trūkst gribas, drosmes vai nepieciešamo līdzekļu (lai pārvarētu grūtības, šķēršļus).
piekļāvīgs Tāds, kas ir iecietīgs, lēns, maigs, tāds, kas pielāgojas, arī pakļaujas citu gribai.
labprātīgs Tāds, kas ko veic pēc paša gribas, vēlēšanās, bez pavēles, rīkojuma, piespiešanas.
patvaļīgs Tāds, kas nav pakļauts gribai, apziņai.
tiepīgs Tāds, kas neatlaidīgi, nepiekāpīgi cenšas īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas. Ietiepīgs.
patvaļīgs Tāds, kas neizriet no cilvēka gribas, pavēlēm (par dzīvnieku izturēšanos).
stūrgalvīgs Tāds, kas nemaina savu izturēšanās veidu (parasti pretēji cilvēka gribai) - par dzīvniekiem. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
spītīgs Tāds, kas nepakļaujas cilvēka gribai, rīkojumiem (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
tīšs Tāds, kas noris apzināti (piemēram, par psihisku procesu, darbību). Tāds, kas izriet no paša gribas, apziņas. Patvaļīgs (1).
patvaļīgs Tāds, kas noris apzināti (piemēram, par psihisku procesu, darbību). Tāds, kas izriet no paša gribas, apziņas. Tīšs.
negribēts Tāds, kas noris, notiek, pastāv neatkarīgi no paša gribas, vēlēšanās.
nepatvaļīgs Tāds, kas organismā noris neatkarīgi no gribas.
spaidi Tāds, kas Organismā, psihē noris neatkarīgi no gribas, arī pret gribu (parasti fizioloģisku vai psihisku traucējumu ietekmē). Arī nepatvaļīgs.
paklausīgs Tāds, kas pakļaujas bez pretestības citu cilvēku gribai, padomiem, norādījumiem.
pašdisciplinēts Tāds, kas pakļaujas disciplīnai pats pēc savas gribas.
akls Tāds, kas patstāvīgi nedomā, kas rīkojas bez paša gribas. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
varmācīgs Tāds, kas piespiedu kārtā pakļauj savai gribai, uzspiež savu gribu.
brīvprātīgs Tāds, kas veic ko pēc paša gribas, ierosmes (bez pavēles, rīkojuma, piespiešanas).
paklausīgs Tāds, kas viegli pakļaujas cilvēka gribai, pavēlēm, izturas cilvēkam vēlamajā veidā (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
spontāns Tāds, ko pēkšņi izraisa (kā) iekšēji cēloņi, iekšējas likumsakarības, iekšēja nepieciešamība bez tiešas ārējas iedarbības. Arī tāds, kas tieši neizriet no cilvēka gribas vai darbības. Arī patvaļīgs (5).
mehānisks Tāds, ko veic vai kas notiek bez apziņas, gribas, tīšās uzmanības aktīvas līdzdalības, automātiski (par cilvēka rīcību, kustībām).
refleksīvs Tāds, ko veic vai kas notiek bez apziņas, gribas, tīšās uzmanības aktīvas līdzdalības, automātiski (par izturēšanos, rīcību, kustībām).
pusmehānisks Tāds, ko veic vai kas notiek daļēji bez apziņas, gribas līdzdalības.
bezspēcīgs Tāds, kurā izpaužas gribas, drosmes vai nepieciešamo līdzekļu trūkums.
ribots Tāds, kura sastāvdaļas, elementi ir ribas (2).
pašnoteikšanās Tautas, nācijas gribas izpausme jautājumā par savas valsts iekārtu, īstenojot savu nacionālo suverenitāti.
ierosme Tieksme, griba (ko veikt, realizēt). Arī iniciatīva.
diezgan Tik daudz, ka vairāk nav vēlams, vajadzīgs, arī tik daudz, ka vairāk negribas.
aizsieties Tikt aizsietam, it kā bez darītāja gribas.
fokuss Untumi, iegribas, kaprīzes.
zemteksts Vārdos neizteiktais saturs, kas iekļauts tekstā un ko lasītājs, klausītājs uztver kā netieši nojaušamu emocionālu apakšstrāvojumu, apslēptu jūtu un gribas plūsmu.
interjekcija Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Izsauksmes vārds.
Izsauksmes vārds Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, ko izmanto iespējami īsai emocionālai jūtu, gribas vai īstenības parādību attēlojuma un vērtējuma izteikšanai. Šīs vārdšķiras vārds. Interjekcija.
iedoma Vēlēšanās (parasti pēkšņa, arī untumaina). Iegriba, untums.
Objektīvā patiesība Zināšanu saturs, ko nosaka atspoguļojamais objekts un kas nav atkalīgs no subjekta gribas, vēlēšanās.
Objektīvā patiesība Zināšanu saturs, ko nosaka atspoguļojamais objekts un kas nav atkarīgs no subjekta gribas, vēlēšanās.
pazīst Zīst, līdz vairāk negribas dzert, ēst.

riba citās vārdnīcās:

Tēzaurs

riba

MLVV

riba

MEV

riba