Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
noskaņoties
noskaņoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.parasti 3. pers. Kļūt tādam, kas vairs nerada svārstības ar vajadzīgo frekvenci, vairs nereaģē uz šādām svārstībām (piemēram, par ierīci, iekārtu, tās detaļu).
PiemēriAizsmakušas harmonikas un noskaņojusies vijole vilka kādu gaudīgu danci.
2.parasti 3. pers. Refl. → noskaņot1. Tikt noskaņotam.
3.Kļūt tādam, kam izraisās noteikts garastāvoklis, noskaņa.
PiemēriKas gan uzticēsies zagļa dēlam un laupītāja brālim, ja viņš pie tam naidīgi noskaņojies pret sabiedrību..
4.Kļūt tādam, kam rodas noteikta (domu, jūtu, gribas) virzība, ievirze. Kļūt tādam, kam rodas noteikts izļūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
PiemēriNoskaņoties revolucionāri.
Avoti: 5. sējums