noskaņot
noskaņot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, tās detaļu), lai (tā) radītu svārstības ar vajadzīgo frekvenci, reaģētu uz šādām svārstībām.
PiemēriNoskaņot vijoli.
- Noskaņot vijoli.
- Noskaņot klavieres.
- Noskaņot kontūru.
- Noskaņot antenu.
- ..kaimiņš.. sāka dūkt līdzīgi nenoskaņotām kontrabasa stīgām.
- ..parastā radiouztvērēja skaļrunī rodas raksturīga šņākoņa, ja uztvērējs nav noskaņots uz kādu raidstaciju.
2.Izraisīt noteiktu garastāvokli, noskaņu.
PiemēriKūlām šķita, ka tikai ar savu izcilo personu labvēlīgi noskaņojis direktoru un tāpēc arī viss norisinājies tik gludi.
- Kūlām šķita, ka tikai ar savu izcilo personu labvēlīgi noskaņojis direktoru un tāpēc arī viss norisinājies tik gludi.
- «Skatos, ka agri rīti noskaņo tevi filozofiski,» Egils sacīja.
- Šādas [vētrainas] naktis vienmēr noskaņo uz pārdomām.
3.Radīt (kādā) noteiktu (domu, jūtu, gribas) virzību, ievirzi. Radīt (kādā) noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopumu.
PiemēriNoskaņot jaunatni antifašistiski.
- Noskaņot jaunatni antifašistiski.
- ..citi boļševistiski noskaņotie rakstnieki bija aizbraukuši..
- pārn. Viņas [dzejnieces] stils ir izveidots visbeidzamajos sīkumos, vissmalkākās niansēs noskaņots.
Avoti: 5. sējums