noskaņojums
noskaņojums -a, v.
1.Noteikts garastāvoklis.
PiemēriLabs noskaņojums.
- Labs noskaņojums.
- Priecīgs noskaņojums.
- Bet kāpēc darba cilvēku parasti visur un vienmēr pavada optimistisks, priecīgs noskaņojums?
- Vilma juta, ka viņa nevar savaldīt šo jauno noskaņojumu - sirdī bija jautrība, gribējās jokot, smieties.
1.1.Noteikta garastāvokļa izpausme, arī atspoguļojums (parasti mākslas darbā). Arī noskaņa.
PiemēriAbām [kora dziesmām] piemīt Dārziņa mūzikai raksturīgais liriski romantiskais noskaņojums.
- Abām [kora dziesmām] piemīt Dārziņa mūzikai raksturīgais liriski romantiskais noskaņojums.
2.Noteikta (domu, jūtu) virzība, ievirze. Noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums.
Piemēri..mutvārdu aģitācijas aktīvistiem jāieņem kaujinieciska pozīcija pret apolitiskiem noskaņojumiem..
- ..mutvārdu aģitācijas aktīvistiem jāieņem kaujinieciska pozīcija pret apolitiskiem noskaņojumiem..
- ..Aigars nav padevies vispārējam noskaņojumam, kāds tagad klasē valda pret mani.
- pārn. ..[bišu] saimes var nonākt spietošanas noskaņojumā..
Avoti: 5. sējums