noskārst
noskārst -skārstu, -skārsti, -skārst, arī -skaršu, -skart, -skarš, pag. -skārtu; trans.
Nojaust.
PiemēriTomēr Milda no Caunes balss noskaņas vien noskārta, ka lieta bijusi daudz nopietnāka, nekā stāstītājs iztēloja.
- Tomēr Milda no Caunes balss noskaņas vien noskārta, ka lieta bijusi daudz nopietnāka, nekā stāstītājs iztēloja.
- Noskārstu, ka večiņa ar kaut ko nav mierā, bet tad atmet ar roku un pienāk pie vezuma.
- Un pēc tā, cik bieži skuķīte atsvieda no sejas matus, Sprogis noskārta, cik satriecoši viņš tai patika..
Avoti: 5. sējums