tiepties
tiepties tiepjos, tiepies, tiepjas, pag. tiepos; refl.
Neatlaidīgi, nepiekāpīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās, iegribas.
PiemēriVidvuds vienmēr gribēja būt pirmais, stiprākais, gudrākais. Ja nedarīja pēc viņa prāta, viņš dusmojās, spītējās un tiepās.
- Vidvuds vienmēr gribēja būt pirmais, stiprākais, gudrākais. Ja nedarīja pēc viņa prāta, viņš dusmojās, spītējās un tiepās.
- Divatā, vienalga, selgā vai krastā, Lērums ar Dāvi bieži strīdējās un tiepās par tīriem niekiem.
- «Patiesībā tev vajadzēja jaunu uzvalku,» tēvs teica. «Bet tu jau tiepies, ka sitas esot diezgan labs..»
Avoti: 7-2. sējums