kaprīze
kaprīze -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Nepamatota, pēkšņa vēlēšanās, iegriba. Untums.
PiemēriNedrīkst izdabāt bērna kaprīzēm, dodot viņam ārsta noliegtu ēdienu vai noteikto diētu aizstāt ar saldumiem.
- Nedrīkst izdabāt bērna kaprīzēm, dodot viņam ārsta noliegtu ēdienu vai noteikto diētu aizstāt ar saldumiem.
- Asja. Meitiņa... Aizmirsušies brīži, kad Asja viņu kaitināja ar savām kaprīzēm, nemitīgie mājas kari par jaunām kleitām..
- ..[aktrises] paļaušanās uz pašas spēkiem nekad neizpaudās kaprīzē vai pārgudrībā; tā bija ļoti nosvērta un atturīga tuvošanās lomai.
1.1.pārn. Pēkšņa pārmaiņa (parādībām dabā vai sabiedrībā).
PiemēriGadu tūkstošus cilvēks bijis atkarīgs no dabas kaprīzēm, centies iepriekš saskatīt un paredzēt pārmaiņas.
- Gadu tūkstošus cilvēks bijis atkarīgs no dabas kaprīzēm, centies iepriekš saskatīt un paredzēt pārmaiņas.
- Speciālisti uzskata, ka laika kaprīzes var izdarīt būtiskas korektīvas vairāku sacensību rezultātos.
Avoti: 4. sējums