Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kapsēta
kapsēta -as, s.
1.Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai. Kapi.
PiemēriPilsētas kapsēta.
Stabili vārdu savienojumiJau kapsētas suņi rej (kādam).
1.1.pārn. Vieta, kur atrodas (parasti vētrā) lauzti koki vai krituši dzīvnieki, to atliekas.
PiemēriTā bija koku kapsēta.., kas pamazām apauga ar sūnām un nogrima smiltīs.
1.2.pārn. Vieta, kur novieto nolietotas mašīnas, ierīces, iekārtas (parasti transportlīdzekļus).
PiemēriAutomobiļu kapsēta.
Avoti: 4. sējums