kapsēta
kapsēta -as, s.
1.Īpaša teritorija mirušo apbedīšanai. Kapi.
PiemēriPilsētas kapsēta.
- Pilsētas kapsēta.
- Kapsētas zvans.
- Kapsētas miers.
- Zvirgzds brauca mājā no kapsētas, kurā bija apglabājis savu prieku un bēdu biedreni - lēno, kluso, bet strādīgo Irini.
- Vectēvs apjoza kalna kapsētu ar baltu bērza žogu..
- Sena kapsēta. Vecas kapu kopas un krusti, lieli koki; viss aizaudzis krūmiem un vīteņiem.
Stabili vārdu savienojumiJau kapsētas suņi rej (kādam).
- Jau kapsētas suņi rej (kādam) idioma — sar. Saka, ja (kādam) paredzama drīza nāve.
1.1.pārn. Vieta, kur atrodas (parasti vētrā) lauzti koki vai krituši dzīvnieki, to atliekas.
PiemēriTā bija koku kapsēta.., kas pamazām apauga ar sūnām un nogrima smiltīs.
- Tā bija koku kapsēta.., kas pamazām apauga ar sūnām un nogrima smiltīs.
- Kvartārās ģeoloģijas speciālistu ekspedīcija atradusi Indigirkas lejastecē mamutu kapsētu.
1.2.pārn. Vieta, kur novieto nolietotas mašīnas, ierīces, iekārtas (parasti transportlīdzekļus).
PiemēriAutomobiļu kapsēta.
- Automobiļu kapsēta.
- Ostā gan stāvēja daži kuterīši, velkonīši, kāds preču kuģis, bet sarūsējuši un gadiem nekustējās no vietas. Tāpēc ostu dēvēja par kuģu kapsētu.
- «Un kādēļ tu toreiz Vilnim ļāvi stāstīt un smieties?» Arnis uzprasīja, šķērsojot vietu, kur pēc kara atradās notriekto lidmašīnu kapsēta.
Avoti: 4. sējums