Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kāpt
kāpt kāpju, kāp, kāpj, pag. kāpu; intrans.
1.Ejot virzīties (augšup vai lejup pa slīpu virsmu).
PiemēriKāpt kalnā.
  • Kāpt kalnā.
  • Kāpt no kalna lejā.
  • Imants Selderiņš.. gurdi kāpj pa lauku ceļu pret uzkalnu.
  • Tas, kas tur nāk, kāpj augšā no upītes, pa akmeņiem lēkādams, ir Mišels.
  • Kad nākamajā rītā, salīkuši zem smagajām mugursomām, esam kāpuši pa šauro kalnu taku jau otro stundu, mūs panāk ēzelīšu karavāna, kas virzās kalnup, pēc malkas.
  • ..pret iekalnu brauca lēnām. Zirgi kāpa sīkiem soļiem..
  • pārn. Kāpj dzīve augstu saules kalnā, Kas viņai drošo gaitu liegs?
1.1.trans.
PiemēriApsīka dzīve kā purvainās gļotās. Kur gan tie kalni, ko meklētājs kāps?
  • Apsīka dzīve kā purvainās gļotās. Kur gan tie kalni, ko meklētājs kāps?
  • Katrs cilvēks kāpj savu krauju.
2.Ejot vai rāpjoties virzīties (augšup vai lejup pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu). Iet, arī rāpties (pa stāvu, arī robotu slīpu virsmu), lai nokļūtu (kur augšā vai lejā).
PiemēriKāpt pa stāvām kāpnēm.
  • Kāpt pa stāvām kāpnēm.
  • Kāpt telefona stabā.
  • Kāpt mastā.
  • Kāpt sestajā stāvā.
  • Kāpt skatu tornī.
  • Kāpt uz kūtsaugšas.
  • Koka pakāpieni iečīkstējās zem kāpēja pazolēm, it kā viņa solis būtu kļuvis smagāks. Viņš kāpa gausi.
  • «..vasarā es kāpu kokos, un ja tu redzētu manas kājas, roku stilbus un vēderu! ..Tur ir tādas švīkas..»
  • ..Ošu Andrs, no klētsaugšas kāpdams.., pameta lūku plaši vaļā.
  • Ārsts apģērbās, klusi atdarīja dzīvokļa ārdurvis un kāpa lejup.
  • Lācis kāpa ozolā, Bite koda kājiņā. Vai, bitīte, nepazini Sava veca dravenieka?
  • pārn. Meitiņa nomira, Visas puķes raudāja, Visi zili zvaniņi Apkārt zvanīja, Roze kāpa debesīs Dievam sūdzēt.
2.1.trans.
PiemēriIznācis uz ielas, Egle atcerējās, ka nav atstājis ministram iesniegumu par slimības atvaļinājumu. Negribējās atkal kāpt divus stāvus, un viņš nolēma to nodot nākamajā reizē.
  • Iznācis uz ielas, Egle atcerējās, ka nav atstājis ministram iesniegumu par slimības atvaļinājumu. Negribējās atkal kāpt divus stāvus, un viņš nolēma to nodot nākamajā reizē.
2.2.Likt soli vertikāli, arī rāpties, lai nokļūtu (uz kā paaugstināta vai nost no kā paaugstināta).
PiemēriKāpt uz ķebļa.
  • Kāpt uz ķebļa.
  • Kāpt uz palodzes.
  • Kāpt nost no galda.
  • «Nemaz negribas kāpt krastā,» es spurdzu, kad esam jau labu brīdi peldējuši. - «Līdz krastā kāpšanai vēl tālu,» Kirils iesmejas.
  • Pārējie komandas vīri kāpa krastā, bet jauniņais uzvilka mugurā tīru matroža kreklu, pastiepa platāku svārku krūšu izgriezumu un nostājās uz klāja kā, parādē.
Stabili vārdu savienojumiKāpt krastā. Kāpt zirgam mugurā.
  • Kāpt krastā — 1. Iet ārā no ūdens uz sauszemi.2. Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi.
  • Kāpt zirgam mugurā — Ieņemt jātenisku stāvokli uz zirga.
2.3.Liekot soli, virzīties (uz kā). Likt kāju vai kājas (uz kā, kur).
PiemēriKāpt uz svaigi krāsotas grīdas.
  • Kāpt uz svaigi krāsotas grīdas.
  • Kāpt uz zālāja.
  • Nekāp uz paklāja!
  • Ēvalds atdeva mēteli Vilnim un kāpa uz ledus celiņa.
  • Daina tīšām kāpj peļķēs, kas pārvilkušās ar pirmo plāno ledu. Zem viņas kājām tas lūst zvanīdams, un Daina tad smejas.
2.4.Iet, augstu ceļot kājas, arī rāpties (pāri kam, pa ko, cauri kam).
Piemēri..reiz, no āra pār slieksni kāpdams, [Brīviņš] pakrita un pats vairs nevarēja piecelties.
  • ..reiz, no āra pār slieksni kāpdams, [Brīviņš] pakrita un pats vairs nevarēja piecelties.
  • Lejā upmala pieradušie kalnu zirgi kāpa uzmanīgi pa apaļajiem, melnajiem oļiem un, nonākuši pie ūdens, uz brītiņu pavisam apstājās.
  • «Kāpt pāri sētai, tas ir pēdējais prieks, kas man atlicis no bērnudienām.»
  • Ielas malā stāvēja liels bērzs, divos stumbros sadalījies, un Valda ieminējās: «Es tam vienmēr kāpu cauri, kad gāju uz skolu vai nācu mājās.»
3.Virzīties (parasti, pārvarot ko paaugstinātu vai padziļinātu), lai nokļūtu (kur iekšā vai no kurienes ārā).
PiemēriKāpt vilcienā.
  • Kāpt vilcienā.
  • Kāpt automobilī.
  • Kāpt laivā.
  • Kāpt vannā.
  • Kāpt no ratiem ārā.
  • Kāpt liftā.
  • Kāpt šūpolēs.
  • «Šodien jau ir vēls, tāpēc kāpsim trolejbusā un brauksim mājās.»
  • ..viņš nekad nav cietis, ka mazuļi kāpj viņa mātei klēpī, karājas ap kaklu..
  • Un Ernests gribēja pa logu traukties istabā. «Nē, nē, nekāp,» Liene lūdzās, mīļi jaunekli atstumdama atpakaļ.
  • pārn. «Tāpēc vien mēs [apzinīgie strādnieki] varam būt arī mazlietiņ iedomīgi, ka iekustinām vienu, otru, trešo kāpt laukā no tā melu un visādu neķītrību piesmakušā mietpilsoņu midzeņa.»
  • Migla kļūst arvien biezāka, redzamība pavisam vāja. Stūres mājā uznāk arī kapteinis. «Tādā miglā locis negribēs nākt uz kuģa,» viņš nobažījies saka stūrmanim. - «Nekāps gan,» Smikovs apstiprina..
  • Edgars lēni sāk iet prom. Viņam ir patāls ceļš līdz ostgalam un daudz ko pārdomāt... kuteri gaida ostā, un pēc ilga laika Edgaram Vasniekam atkal gribas kāpt uz kuģa.
Stabili vārdu savienojumiKāpt uz kuģa.
3.1.sar. Virzīt kāju vai kājas (piemēram, apavos, biksēs).
PiemēriPēc tam viņš ilgi un rūpīgi kāpa galošās, kas kvernēja uzgaidāmajā telpā pie durvīm.
  • Pēc tam viņš ilgi un rūpīgi kāpa galošās, kas kvernēja uzgaidāmajā telpā pie durvīm.
  • No kojas pieceļas samiegojies vīrs un bez kaulēšanās kāpj biksēs.
4.parasti 3. pers. Virzīties, kustēties (parasti virzienā uz augšu) – par transportlīdzekļiem.
PiemēriAutobuss lēni kāpj kalnā.
  • Autobuss lēni kāpj kalnā.
  • Lidmašīna sāka kāpt tikpat pēkšņi, cik pēkšņi tā pirmīt sāka krist.
  • Kuģi.. nākot no Donas - pa slūžām kāps 44 metri virs Donas līmeņa.
4.1.Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem).
PiemēriAkas dziļumos tumši noguldzēja, spainis lēnām kāpa uz augšu..
  • Akas dziļumos tumši noguldzēja, spainis lēnām kāpa uz augšu..
  • pārn. Kāps no dzelmju dūņām pils kā teikā..
4.2.Savienojumā «kāpt uz augšu»: virzīties gar ķermeni uz augšu (par slikti šūtu, nepiemērotu apģērbu, tā daļām).
PiemēriApkaklīte vienu numuru par šauru, griežas kaklā un kāpj no pašaustu svārku atloka uz augšu.
  • Apkaklīte vienu numuru par šauru, griežas kaklā un kāpj no pašaustu svārku atloka uz augšu.
4.3.Plūst (virzienā uz augšu) – par sulām augos.
PiemēriSulas kāpj augšup no zemes, no zemes ik dzīvība ceļas. Nesarauj saites ar to, koki bez saknes sāk kalst.
  • Sulas kāpj augšup no zemes, no zemes ik dzīvība ceļas. Nesarauj saites ar to, koki bez saknes sāk kalst.
  • ..Augšup lāses kāpj pa lapu dzīslām smalkām..
4.4.Augt (virzienā uz augšu) – par kāpelētājaugiem.
Piemēri..gar sienam, gar jumtu kāpj augšā vīteņrozes..
  • ..gar sienam, gar jumtu kāpj augšā vīteņrozes..
5.parasti 3. pers. Izplatīties (virzienā uz augšu) – par miglu, dūmiem, smaržu, arī siltumu, mitrumu u. tml.
PiemēriNo neaizsalušās Daugavas kāpj migla..
  • No neaizsalušās Daugavas kāpj migla..
  • Dūmi, lēni klīzdami, kāpa pret dzidru debesi..
  • ..Smaržas kāpj no ziedu kausiem, Aizlīgo pār purviem sausiem Bezgalīgā kviešu jūra.
  • Kāpj putekļi un nosēdušies stingst uz stiebriem it kā sudrabotas kodes..
  • Nakts vēsums, kāpdams no ezera un upes, dzina pakalnos dienā saules sakarsēto gaisu.
  • pārn. ..Ņina un Ļevs skatījās viens otrā un sajuta krūtīs kāpjam augšup saldo laimes siltumu...
5.1.Par skaņu.
PiemēriSīki, pusdzisuši skaņu trizuļi kāpj pret kalnu, apdziest bez atbalss un nomirst.
  • Sīki, pusdzisuši skaņu trizuļi kāpj pret kalnu, apdziest bez atbalss un nomirst.
  • Un no Daugavas vairs nekāpj trauksmainā duna, dziļi tumsā aiz krasta kraujas upe vizmo mēma un nedzīva.
6.parasti 3. pers. Kustēties, arī šķietami virzīties uz augšu (par parādībām dabā).
PiemēriNo otras puses uzkalnā tikpat gurdi kāpj.. pērkona padebeši, šad tad tumši, neskaidri iebubinādamies un viegli sadrebinādami zemi zem gājēja kājām.
  • No otras puses uzkalnā tikpat gurdi kāpj.. pērkona padebeši, šad tad tumši, neskaidri iebubinādamies un viegli sadrebinādami zemi zem gājēja kājām.
  • Aiz loga kāpa sniegputenis un purināja zaļganpelēkos slēģus.
  • No dziļajām kalnu ielejām uz augšu kāpa vasaras nakts tumsa, bieza un silta.
6.1.Aust, arī tuvoties zenītam, retāk tuvoties rietam (par debess spīdekļiem).
PiemēriRaudzījos, kā saule kāpa, pamazām sākdama sildīt, iezvanījās dzeguze un drīz apklusa..
  • Raudzījos, kā saule kāpa, pamazām sākdama sildīt, iezvanījās dzeguze un drīz apklusa..
  • Nemanot atvadījās rudens, iestājās ziema, bet, saulei.. kāpjot augstāk, uz ezera parādījās pirmās zilganās lāmas, vēstot par pavasara tuvošanos.
  • Mēness kāpa arvien augstāk zvaigžņotajās debesīs.., spožāk dzirkstīja sniega klajumi.
  • Saule sen pārstaigājusi dienas vidu un sāk lēni, uzmanīgi kāpt lejā no debess kalna..
6.2.trans.
Piemēri..saule kāpa savu zemo ziemas loku.
  • ..saule kāpa savu zemo ziemas loku.
6.3.Aust (par dienu). Kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti).
PiemēriPāri Priekšpilsētas siliem jau kāpa jauna diena. Kanāla ūdeņi it kā iesūca sevī melno nakts tumsu, un pelēkās pirmsausmas ēnas pamazām salīda niedru biezokņos.
  • Pāri Priekšpilsētas siliem jau kāpa jauna diena. Kanāla ūdeņi it kā iesūca sevī melno nakts tumsu, un pelēkās pirmsausmas ēnas pamazām salīda niedru biezokņos.
  • ..saule jau rietēja. Vakars kāpa rāms un silts.
  • Briedējot rudzus siltajā klēpī, Vasaras nakts kāpj pret rītu...
7.parasti 3. pers. Kļūt augstākam (par viļņiem). Kļūt intensīvākam (par plūdiem). Plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) – par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
Piemēri..Vilnis, kas augstu kāpjot, Atkrītot lejā...
  • ..Vilnis, kas augstu kāpjot, Atkrītot lejā...
  • Benedikta: Plūdi kāpj ar katru stundu.
  • Auksts aprīļa zilums jūrā un upē. ..Negants vilnis pret krastu kāpj. Kas mani lai glābj?
  • Nesteidzīgi jūra kāpj krastā. Tā atrodas tepat aiz smilšainā paugura.
  • pārn. Kā jūras bangas kāpj un plok, krīt un ceļas Raiņa rindas, raisīdamas smalkās un reizē varenās, kosmiskās gleznās domu..
7.1.Kļūt ar augstāku līmeni (par šķidrumu). Kļūt augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni).
Piemēri«Man jau arī miegs nenāk. Pali, tāda nemierīga nakts. Nemanījāt, vai ūdens vēl kāpj?» - «Likās, ka ir tāpat kā pirmīt, augstāk jau laikam neceļas vis.»
  • «Man jau arī miegs nenāk. Pali, tāda nemierīga nakts. Nemanījāt, vai ūdens vēl kāpj?» - «Likās, ka ir tāpat kā pirmīt, augstāk jau laikam neceļas vis.»
  • Miglainas, mitras un lietainas dienas sekoja cita citai,.. dienu no dienas purvs kļūst slapjāks un ūdens grāvjos kāpj augstāk.
  • ..šļūdoņa kušanas rezultātā jūras līmenis varēja celties nemitīgi un pakāpeniski,.. nevis spēji kāpt un tikpat spēji kristies, kā tas noticis Baltijā.
7.2.Izplatīties, virzīties (parasti uz augšu, arī ārā no kā) – par liesmām, uguni.
PiemēriVelta: Liesmas vijas ap viņa ķermeni - tās izplatās pa visu apkārtni - kā čūskas locīdamās tās kāpj gar mājas sienu uz augšu...
  • Velta: Liesmas vijas ap viņa ķermeni - tās izplatās pa visu apkārtni - kā čūskas locīdamās tās kāpj gar mājas sienu uz augšu...
  • Ies uz pirti paskatīties, vai uguns nekāpj no krāsns laukā, vai dūmi neceļ jumtu nost?
7.3.Palielinoties apjomā, virzīties uz augšu (piemēram, par masu). Plūst (pāri trauka malām) – par šķidrumu. Būt tā piepildītam ar šķidrumu, masu, ka tā plūst pāri trauka malām (par trauku).
PiemēriIejavs viļņveidīgi kāpj un ceļas, čaukst, plok un veļas, pukst un uzmet burbuļus; tajā rodas plaisas, kalni un ielejas.
  • Iejavs viļņveidīgi kāpj un ceļas, čaukst, plok un veļas, pukst un uzmet burbuļus; tajā rodas plaisas, kalni un ielejas.
  • Alus putodams kāpj laukā no glāzēm, peldina korķus, maizes drupačas, nēģu galvas.
  • Labai domai ir jāizrūgst - Kā mīklai, kad abra kāpj pāri.
7.4.pārn. Rasties, arī kļūt intensīvākam (par psihisku stāvokli, psihiskām norisēm).
Piemēri..doma nav pratusi būt Visiem vējiem pa prātam lokana. Un tomēr tā spītīgi kāpj un kāps, Kaut solis jau pagurst un deg, un sāp.
  • ..doma nav pratusi būt Visiem vējiem pa prātam lokana. Un tomēr tā spītīgi kāpj un kāps, Kaut solis jau pagurst un deg, un sāp.
8.parasti 3. pers. Paaugstināties (parasti par temperatūru, spiedienu).
PiemēriMazā Aija šņukst bez rimas, Tai ir lelle smagi slima, - Karstums viņai kāpj arvien Četrdesmit komats viens.
  • Mazā Aija šņukst bez rimas, Tai ir lelle smagi slima, - Karstums viņai kāpj arvien Četrdesmit komats viens.
  • ..spraigo klusumu.. brīžiem pārtrauc Ziemelis un Ķīpa, pusbalsī ziņodami rezultātus. 102 metri, 103 metri. Temps kāpa.
  • Barometrs turpina kāpt, rāda jau 788. Kapteinis apgalvo, ka pa visiem gadiem, kopš zvejo ar šo traleri, barometrs nav rādījis tik lielu gaisa spiedienu.
Stabili vārdu savienojumiBarometrs kāpj. Tvaiks kāpj.
  • Barometrs kāpj sar. — Saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
  • Tvaiks kāpj sar. — Saka, ja palielinās tvaika radītais spiediens.
8.1.Kļūt augstākam, spēcīgākam, arī skanīgākam (par skaņām, arī balsi).
PiemēriKāpjošā intonācija.
  • Kāpjošā intonācija.
  • Balss, noslīgusi kaut kur lejāk, kāpa gausāk un izskanēja dobjāk, jauneklīgais zvanīgums tai pavisam nozudis.
  • Dziedi, akin! Kāpj skaņas kā dūmi..
Stabili vārdu savienojumiKāpjošā gamma. Kāpjošā melodija.
  • Kāpjošā gamma mūz. — Gamma, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
  • Kāpjošā melodija mūz. — Melodija, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
8.2.Paaugstināties (piemēram, par cenām, vērtspapīriem, papīrnaudas kursu). Kļūt ar lielāku vērtību (piemēram, par akcijām).
PiemēriCenas kāpj.
  • Cenas kāpj.
  • Akciju kurss kāpj.
8.3.Palielināties kvantitatīvi (piemēram, par kādu daudzumu, apjomu). Arī uzlaboties.
Piemēri..darba ražība cehā pieauga par sešiem procentiem un joprojām nemitīgi kāpj.
  • ..darba ražība cehā pieauga par sešiem procentiem un joprojām nemitīgi kāpj.
8.4.Būt augšupejošam (piemēram, par līkni). Mainīties no zemākas pakāpes uz augstāku (piemēram, par gradāciju).
PiemēriTas [klavierkoncerts] pārstāv mūsu simfonisma.. lielo maģistrāli, pa kuru aizvien kāpjošā līknē pacēlušies.. simfoniskie darbi pēckara gados..
  • Tas [klavierkoncerts] pārstāv mūsu simfonisma.. lielo maģistrāli, pa kuru aizvien kāpjošā līknē pacēlušies.. simfoniskie darbi pēckara gados..
  • Lugas darbība visai dramatiska, notikumi sametinās un risinās kāpjošā gradācijā, konflikts saasinās un samezglojas pēdējā cēlienā, kulminācijas punktu aizsniegdams pašās beigās.
9.Kļūt ievērojamākam, materiāli nodrošinātākam.
Piemēri..ar nesavaldāmu varu viņu sagrāba griba tikt laukā no šī stāvokļa, kāpt augstāk par citiem, pacelties pār visu pagastu..
  • ..ar nesavaldāmu varu viņu sagrāba griba tikt laukā no šī stāvokļa, kāpt augstāk par citiem, pacelties pār visu pagastu..
  • Jo augstu kāpj, jo zemu krīt.
  • «Tas meitēns kāps uz augšu. Inženieris Stabiņš teica, ka skološot viņu par nodales meistaru.»
Stabili vārdu savienojumiAugstu kāpt. Kāpt (arī tikt) uz augšu.
  • Augstu kāpt — Ieņemt ievērojamu sabiedrisko stāvokli, iegūt lielu materiālu nodrošinātību.
  • Kāpt (arī tikt) uz augšu — Gūt panākumus darbā, sabiedrībā, sasniegt izcilāku stāvokli.
10.parasti 3. pers. Atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) – parasti par ceļu.
PiemēriAiz mazās stacijas sliedēm ceļš vēl kādu brīdi gāja pa ieplaku, tad sāka strauji kāpt uz augšu, līkloču vīdamies starp milzīgiem kokiem.
  • Aiz mazās stacijas sliedēm ceļš vēl kādu brīdi gāja pa ieplaku, tad sāka strauji kāpt uz augšu, līkloču vīdamies starp milzīgiem kokiem.
  • Un govju izbradāta mālaina taka līkločiem kāpj gravas pretējā krastā.
  • Viņam parādīs Tveras ielu - un viņš izbrīnā redzēs sevi uz līkas un šauras, kalnā kāpjošas ielas...
10.1.Būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) – par reljefu. Atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) – par apbūvi.
PiemēriOtrā [ezera] pusē pakraste kāpa augstāk, tā bija apaugusi alkšņiem, aiz kuriem stāvēja mierīgas egles.
  • Otrā [ezera] pusē pakraste kāpa augstāk, tā bija apaugusi alkšņiem, aiz kuriem stāvēja mierīgas egles.
  • Jaunās mūra ēkas neviens vairs nebūvē te, lejā, kur dažu pavasari palos ūdens ceļas līdz slieksnim un vēl augstāk. Un tā pamazām visa Jaunbielava kāpj kalnā.
  • ..pilsēta jau aizpildījusi ieplaku kalnos un tagad kāpj aizvien augstāk, apjožas ar piepilsētām..
10.2.Augt, arī augot pakāpeniski izplatīties (uz kā stāva, slīpa virzienā uz augšu) – par augiem.
Piemēri..pavasaros kāpj vizbuļziedi.. upju kraujās..
  • ..pavasaros kāpj vizbuļziedi.. upju kraujās..
  • Pār lejām migla baltus dvieļus klāj, Kāpj kalnos apses neparasti slaidas..
10.3.poēt. Savienojumā «kāpt debesīs»: sniegties pretī debesīm. Arī atspīdēt debesīs.
PiemēriIr tāda zeme - priedes kāpj debesīs, spītīgi saliektiem pleciem brien jūrai pretī..
  • Ir tāda zeme - priedes kāpj debesīs, spītīgi saliektiem pleciem brien jūrai pretī..
  • No krastiem ūdeņi iziet. To zilums debesīs kāpj.
11.sar. Iet.
PiemēriViņi gāja tur visi trīs, kā toreiz šurpu uz ciemu nākot. Tikai kalējiene tagad veda raibaļu saitē un kalējs pats kāpa dažus soļus iepakaļus, nūjiņu rokā.
  • Viņi gāja tur visi trīs, kā toreiz šurpu uz ciemu nākot. Tikai kalējiene tagad veda raibaļu saitē un kalējs pats kāpa dažus soļus iepakaļus, nūjiņu rokā.
  • ..Ilga smagu somu un smagām kājām kāpj uz savas ieliņas pusi.
  • ..gausi kāpa divi zirgi, vilkdami mašīnu..
Stabili vārdu savienojumi(Iekšas) kāpj uz augšu. Acis kāpj (arī lec, sprāgst) ārā (arī laukā) no dobuļiem (arī pieres).
Avoti: 4. sējums