Paplašinātā meklēšana
Meklējam kāpt.
Atrasts vārdos (16):
Atrasts vārdu savienojumos (35):
- (Sa)kāpt galvā
- (Uz)kāpt tronī
- (Uz)mīt (arī (uz)kāpt) uz varžacīm
- Augstu kāpt
- Ieiet (arī (ie)kāpt) galvā
- Kāpt (arī mīt) ar (visiem) zābakiem (arī kājām) dvēselē
- Kāpt (arī mīt) uz papēžiem
- Kāpt (arī tikt) uz augšu
- Kāpt galvā
- Kāpt kaklā
- Kāpt kaklā
- Kāpt kancelē (arī tribīnē)
- Kāpt krastā
- Kāpt krastā
- Kāpt no sirds (dziļumiem)
- Kāpt pār slieksni
- Kāpt pār slieksni
- Kāpt pāri galvai
- Kāpt tribīnē (arī kancelē)
- Kāpt tribīnē (arī kancelē)
- Kāpt tronī
- Kāpt uz galvas (retāk uz kakla)
- Kāpt uz kakla (biežāk uz galvas)
- Kāpt uz kakla (biežāk uz galvas)
- Kāpt uz kuģa
- Kāpt uz kuģa
- Kāpt uz pārāk augsta zirga
- Kāpt uz pārāk augsta zirga
- Kāpt zirgam mugurā
- Kāpt zirgam mugurā
- Mīt (arī kāpt) uz papēžiem
- Mīt (arī kāpt) uz papēžiem
- Nākt (arī kāpt) augšā
- Nākt (arī kāpt) augšā
- Tikt (arī kāpt) uz augšu
Atrasts skaidrojumos (76):
- uztusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt.
- atstāties Atiet, atkāpties (no kāda, no kā).
- atiet Atkāpties (par karaspēku).
- atvilkties Atkāpties, atiet (par karaspēku).
- atstāt Atkāpties.
- palaisties Atstāt (ko nedarītu), atteikties (no kā nodomāta). Piekāpties, padoties, arī pakļauties.
- atiet Atvirzīties nost (atpakaļ) - par ūdeni. Atkāpties.
- spiediens Bruņotā cīņā - neatlaidīga virzīšanās uz priekšu, lai piespiestu pretinieku atkāpties, padoties.
- turēties Cīnoties nepadoties, neatkāpties.
- mākt Cīnoties novājināt, piespiest atkāpties (pretinieku).
- kāpējs Darītājs --> kāpt.
- vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
- uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties.
- mākties Draudīgi, naidīgi tuvoties. Tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
- iesēsties Iekāpt un ieņemt vietu (transportlīdzeklī).
- iemīt Iekāpt, iebrist (kur iekšā).
- stīvēties Ietiepīgi nepiekāpties, nepiekrist.
- izstīvēties Ilgāku laiku nepiekāpties, nespēt vienoties.
- kulties Ilgāku laiku rosīties, kustēties (ap kādu), neatkāpties (no kāda).
- izkāpties Ilgāku laiku, daudz kāpt.
- iztrenkt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- iztriekt Izdzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- izcelties Izkāpt (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena).
- pakļauties Labprātīgi nokļūt, būt (piemēram, kāda, kāda gribas, varas, kādu apstākļu) atkarībā, piekāpties (kā priekšā).
- rāpties Lēni, ar grūtībām kāpt (kur iekšā, no kurienes laukā u. tml.).
- sarāpties Lēni, ar grūtībām sakāpt (kur iekšā).
- svempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli kāpt, rāpties, arī celties.
- nosvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli nokāpt, norāpties.
- uzsvempties Lēni, parasti ar grūtībām, arī neveikli uzkāpt, uzrāpties. Arī uzcelties.
- izsēdināt Likt izkāpt, panākt, ka izkāpj (parasti no satiksmes līdzekļa).
- uzņemt Ļaut (kādam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī). Būt tādam, kurā var iekāpt un novietoties (noteikts skaits pasažieru) - par transportlīdzekli.
- lauzt Neievērot, pārkāpt (piemēram, norunu).
- grēkot Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
- Krist grēkā Neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Rīkoties netikumīgi, nosodāmi. Grēkot (2).
- paspuroties Neilgu laiku nepiekāpties.
- pastīvēties Neilgu laiku nepiekāpties.
- pagrēkot Neilgu laiku, mazliet neievērot, pārkāpt kādu noteikumu. Neilgu laiku, mazliet rīkoties netikumīgi, nosodāmi.
- atlaisties Nelikt mieru, neatkāpties.
- uzlāčot Neveiklā, tūļīgā, arī smagnējā gaitā virzoties, uzkāpt.
- nolaisties Noiet, nonākt, nokāpt, parasti pa ko stāvu lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- nepārkāpjams Nol. divd. --> pārkāpt.
- aiztrenkt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- aiztriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- patriekt Padzīt (pretinieku), piespiest atkāpties.
- pakāpt Pakāpties (2).
- pieļauties Pakļauties (kāda rīcībai, prasībām). Piekāpties.
- padoties Pakļauties (piemēram, kāda gribai, kāda, kā varai, kādiem apstākļiem), piekāpties (kā priekšā).
- iesēdināt Palīdzēt novietoties, likt iekāpt (transportlīdzeklī). Pavadīt (līdz transportlīdzeklim).
- izlīgt Panākt samierināšanos. Samierinoši piekāpties.
- bēgt Panikā atkāpties (par karavīriem).
- kāpums Paveikta darbība, rezultāts --> kāpt (6).
- kāpums Paveikta darbība, rezultāts --> kāpt (7).
- kāpums Paveikta darbība, rezultāts --> kāpt (8).
- pārkāpums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkāpt (2).
- atlaisties Piekāpties.
- pielaisties Piekāpties.
- paļauties Piekāpties. Nepretoties.
- pielocīt Piespiest (kādu) mainīt savus uzskatus, piespiest piekāpties.
- atspiest Piespiest atkāpties.
- Kā āži uz laipas Saka par cilvēkiem, kuri negrib piekāpties viens otram, nespēj vienoties.
- Kā āži uz laipas Saka par cilvēkiem, kuri negrib piekāpties viens otram, nespēj vienoties.
- ievietoties Sakāpt (parasti satiksmes līdzeklī). Iesēsties (kur, piemēram, sēdeklī, krēslā)
- izkāpt Savienojumā «izkāpt bites»: izņemt kāres (bitēm).
- kāpt Savienojumā «kāpt debesīs»: sniegties pretī debesīm. Arī atspīdēt debesīs.
- kāpt Savienojumā «kāpt uz augšu»: virzīties gar ķermeni uz augšu (par slikti šūtu, nepiemērotu apģērbu, tā daļām).
- lēkt Savienojumā ar «mugurā», «sedlos» u. tml.: strauji kāpt, sēsties (dzīvniekam mugurā vai uz velosipēda, motocikla u. tml.).
- aizmugure Stāvoklis sporta spēlē, kurš veidojas, kad pārkāpti daži spēles noteikumi, un kura dēļ spēle uz īsu laiku pārtraucama.
- atsisties Strauji atkāpties, atvirzīties nost (sānis, atpakaļ).
- piekāpīgs Tāds, kas (parasti viegli) mēdz piekāpties.
- atsviest Uzbrūkot piespiest (pretinieku) strauji atkāpties (kur, līdz kādai vietai).
- kāpelēt Vairākkārt kāpt (1).
- kāpelēt Vairākkārt kāpt (2).
- kāpelēt Vairākkārt kāpt (3).
- kāpelēt Vairākkārt kāpt (7).
- kāpiens Vienreizēja paveikta darbība --> kāpt (1). Kāpšana.
- kāpiens Vienreizēja paveikta darbība --> kāpt (2).
kāpt citās vārdnīcās:
MLVV