pastīvēties
pastīvēties -ējos, -ējies, -ējas, pag. -ējos; refl.; sar.
1.Neilgu laiku, mazliet darīt ko (parasti celt) ar piepūli.
PiemēriPastīvēties ap skapi.
2.Neilgu laiku nepiekāpties.
Piemēri..šoferis pastīvējies un paniķojies, pakasījis pakausi un pavaikstījies, beidzot sacīja: «Nu, kāp iekšā!»
Avoti: 6-1. sējums