pastiprs
pastiprs -ais; s. -a, -ā
pastipri apst.
1.Samērā stiprs.
PiemēriTumsai metoties,.. sacēlās pastiprs vējš..
- Tumsai metoties,.. sacēlās pastiprs vējš..
- Trešajā dienā - 18. septembrī vētra drusku pierima, tomēr pūtiens vēl bija pastiprs.
2.Tāds, kas izpaužas, ir uztverams samērā skaidri, spilgti.
PiemēriAngliski viņš [vecais jūrnieks] runāja diezgan tekoši, bet žargonā un ar pastipru akcentu.
- Angliski viņš [vecais jūrnieks] runāja diezgan tekoši, bet žargonā un ar pastipru akcentu.
Avoti: 6-1. sējums