pastīvs
pastīvs -ais; s. -a, -ā
pastīvi apst.
1.Samērā, arī mazliet stīvs (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriDroši vien viņa noskrēja apakšstāvā, kur dzīvoja dakteris, tāds pastīvs briļļains večuks.
1.1.Samērā, arī mazliet gauss, arī neatraisīts (par kustībām).
PiemēriVanags gāja lieliem, mazliet pastīviem soļiem..
2.Samērā, arī mazliet samākslots, arī neizteiksmīgs (piemēram, par runu).
Piemēri..arī viņa [atdzejotāja] paša dzejoļi brīžiem atgādina tulkojumus: dažkārt valoda pastīva, citviet vārdu izvēlē dveš nez kāds senatnīgums..
2.1.Samērā, arī mazliet neveikls, neizdevies (piemēram, par darbību, notikumu, situāciju).
PiemēriKāzu godības sākās pastīvi. Līzes radi centās izdibināt, kas īsti ir jaunais vīrs.
Avoti: 6-1. sējums