pastīvs
pastīvs -ais; s. -a, -ā
pastīvi apst.
1.Samērā, arī mazliet stīvs (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeņa daļām).
PiemēriDroši vien viņa noskrēja apakšstāvā, kur dzīvoja dakteris, tāds pastīvs briļļains večuks.
- Droši vien viņa noskrēja apakšstāvā, kur dzīvoja dakteris, tāds pastīvs briļļains večuks.
- Jaunā Kurzemes saimniece taču nevar ierasties svētkos kā Latgales sādžas vecene darba ratos, ko velk pastīvs zirģelis.
- Šogad kājas kļuvušas pastīvas..
1.1.Samērā, arī mazliet gauss, arī neatraisīts (par kustībām).
PiemēriVanags gāja lieliem, mazliet pastīviem soļiem..
- Vanags gāja lieliem, mazliet pastīviem soļiem..
- Vītols gāja pastīvi, palēni..
- Cilvēks pastīvi, ar grūtībām pārtrausās pāri sausajam, bet dziļajam grāvim..
2.Samērā, arī mazliet samākslots, arī neizteiksmīgs (piemēram, par runu).
Piemēri..arī viņa [atdzejotāja] paša dzejoļi brīžiem atgādina tulkojumus: dažkārt valoda pastīva, citviet vārdu izvēlē dveš nez kāds senatnīgums..
- ..arī viņa [atdzejotāja] paša dzejoļi brīžiem atgādina tulkojumus: dažkārt valoda pastīva, citviet vārdu izvēlē dveš nez kāds senatnīgums..
2.1.Samērā, arī mazliet neveikls, neizdevies (piemēram, par darbību, notikumu, situāciju).
PiemēriKāzu godības sākās pastīvi. Līzes radi centās izdibināt, kas īsti ir jaunais vīrs.
- Kāzu godības sākās pastīvi. Līzes radi centās izdibināt, kas īsti ir jaunais vīrs.
Avoti: 6-1. sējums