pastorāle
pastorāle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.literat. Antīkās bukoliskās dzejas paveids, kam raksturīgs lauku dzīves idealizētu ainu, bezrūpīgas, prieka pilnas ganu dzīves attēlojums. Šī dzejas paveida daiļdarbs.
2.mūz. Skaņdarbs, kam raksturīgs idilliskums, dabas bērna naivitātes izpausme.
PiemēriViens no franču romances īpatnējākiem veidiem ir pastorāle.., kur diezgan sentimentālā veidā apdziedāta ganiņu mīlestība.
3.Tēlotājā mākslā — idealizēta lauku ainava ar idillisku ganu un dzīvnieku attēlojumu.
PiemēriPastorāle - idillisks dzīves gleznojums, kurā attēloti ganu mīlas skati, sadzīve... Krāsas maigi rožainas, pelēcīgas, ar blāvu tonējumu.
Avoti: 6-1. sējums