mākties
mākties mācos, mācies, mācas, pag. mācos; refl.
1.savienojumā ar «virsū» Neatlaidīgi, uzbāzīgi vērsties pie kāda, prasot, lūdzot u. tml.
Piemēri..parādnieki mākušies virsū un tā tad vīram pēc Jura dienas visa manta nākusi ūtrupē..
1.1.Draudīgi, naidīgi tuvoties. Tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
PiemēriStrādnieces kā mākonis mācās virsū [kasierim], gardavaji [gorodovoji] vairs nejaudāja atturēt..
1.2.Tuvoties, lai dzeltu (parasti par kukaiņiem).
Piemēri..lopi bij labi pieēduši, bet pret pusdienu dunduri sāka mākties virsū..
1.3.Nevēlami izplatīties (par parādībām dabā).
PiemēriNo kaktiem mācās virsū mitrums. Gaiss istabā piesmacis.
1.4.pārn. Būt drīzumā, arī tūlīt, neatliekami, steidzami darāmam.
Piemēri«..labi darbi cilvēkam nemaz nav jāmeklē, tie paši uzmeklē cilvēku. Spēj tikai visu to kārtīgi veikt, kas katru dienu mācas virsū.»
2.parasti 3. pers.; savienojumā ar «virsū» Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
PiemēriMiegs mācas virsū.
3.parasti 3. pers.; savienojumā ar «virsū» Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem).
PiemēriMācās vakars virsū, sāka smidzināt sīks lietus.
4.parasti 3. pers. Kļūt mākoņainam, tikt segtam ar mākoņiem.
PiemēriDebesis mācas.
4.1.Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
PiemēriDiena uz vakara pusi sāka mākties.
4.2.pārn. Kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju).
PiemēriUn mākons [mākonis] lēni kāpj, - sirds raujas baigi - Pusdebess juma slogs jau apņēmis; Kā nasta garu spiež, un mācas vaigi..
Stabili vārdu savienojumiMācas (arī lien) virsū kā miegs. Mācas virsū kā nāve.
Avoti: 5. sējums