Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
maķenīt1
maķenīt [maķeˈnīt] nelok.; nenoteiktais skait.; ar lietv. ģen.; sar.
Mazliet [1].
Piemēri..viņš ir iemantojis maķenīt nemirstības kā Lomonosova lielākais skauģis.
  • ..viņš ir iemantojis maķenīt nemirstības kā Lomonosova lielākais skauģis.
  • Daža saimniece mīklai pieliek maķenīt sāls, cita drusciņ cukura.
Avoti: 5. sējums