Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
maķenīt2
maķenīt [maķeˈnīt] apst.; sar.
1.Mazliet [2] (1).
Piemēri..Justs, kas visu laiku bija raudzījies taisni sev priekšā, tagad maķenīt pagrieza galvu..
  • ..Justs, kas visu laiku bija raudzījies taisni sev priekšā, tagad maķenīt pagrieza galvu..
  • «Vadzi, Džek, pagriez bišķiņ [mazliet] tecīlu, cirvis maķenīt jāiztrin...»
  • ..Sproģis maķenīt šāva pār strīpu, kā tas nereti notiek ar cilvēku īgnuma uzplūdos.
2.Mazliet [2] (2).
PiemēriAiz caurspīdīgas birztaliņas - zema, gara ēka. Bet uz otru pusi - vēl viena, tikai maķenīt īsāka.
  • Aiz caurspīdīgas birztaliņas - zema, gara ēka. Bet uz otru pusi - vēl viena, tikai maķenīt īsāka.
  • Māte veic pēdējo dzīvokļa apgaitu, viņai ik vakarus pašai jāpārliecinās, vai durvis aizslēgtas un visur nodzēsta elektrība, viņa tad ir maķenīt līdzīga lielas mājas saimniecei, kura apstaigā kūtis un klētis..
  • Ja es [slimnieks] to [apstarošanu] izdarīšot, tad maķenīt ilgāk padzīvošot.
Avoti: 5. sējums