maķenīt2
maķenīt [maķeˈnīt] apst.; sar.
1.Mazliet [2] (1).
Piemēri..Justs, kas visu laiku bija raudzījies taisni sev priekšā, tagad maķenīt pagrieza galvu..
2.Mazliet [2] (2).
PiemēriAiz caurspīdīgas birztaliņas - zema, gara ēka. Bet uz otru pusi - vēl viena, tikai maķenīt īsāka.
Avoti: 5. sējums