mākties
mākties mācos, mācies, mācas, pag. mācos; refl.
1.savienojumā ar «virsū» Neatlaidīgi, uzbāzīgi vērsties pie kāda, prasot, lūdzot u. tml.
Piemēri..parādnieki mākušies virsū un tā tad vīram pēc Jura dienas visa manta nākusi ūtrupē..
- ..parādnieki mākušies virsū un tā tad vīram pēc Jura dienas visa manta nākusi ūtrupē..
- ..viņš zināja, ka Starpingks arī nav tīri muļķis, ja viņš tā mācas virsū, tad viņam tur savs aprēķins.
- Grieta: Kad tu nebūtu to Langarta kungu aizkaitinājusi, tad viņš ar maksāšanām arī tā nemāktos virsū.
1.1.Draudīgi, naidīgi tuvoties. Tuvojoties, uzbrūkot piespiest (pretinieku) atkāpties.
PiemēriStrādnieces kā mākonis mācās virsū [kasierim], gardavaji [gorodovoji] vairs nejaudāja atturēt..
- Strādnieces kā mākonis mācās virsū [kasierim], gardavaji [gorodovoji] vairs nejaudāja atturēt..
- ..viņu [demonstrantu] priekšā izauga kāds milzīgs policists resnvēderis zirgā un mācās virsū.
- Beidzot viņš iegrima miegā, smagā kā svins, un nejēdzīgi murgoja: Bārda [direktors] mācās virsū, vicināja milzīgu dūri..
- Kārtējais nocietinājuma grupējums tika ieņemts, un strēlnieki jau neatlaidīgi mācās virsū nākošajam.
1.2.Tuvoties, lai dzeltu (parasti par kukaiņiem).
Piemēri..lopi bij labi pieēduši, bet pret pusdienu dunduri sāka mākties virsū..
- ..lopi bij labi pieēduši, bet pret pusdienu dunduri sāka mākties virsū..
- Brencis attrenca mušas, kas mācās virsū..
1.3.Nevēlami izplatīties (par parādībām dabā).
PiemēriNo kaktiem mācās virsū mitrums. Gaiss istabā piesmacis.
- No kaktiem mācās virsū mitrums. Gaiss istabā piesmacis.
- Priecīgi zaļojošam rudzu laukam no visām pusēm mācās virsū uzvarošās atmatas..
1.4.pārn. Būt drīzumā, arī tūlīt, neatliekami, steidzami darāmam.
Piemēri«..labi darbi cilvēkam nemaz nav jāmeklē, tie paši uzmeklē cilvēku. Spēj tikai visu to kārtīgi veikt, kas katru dienu mācas virsū.»
- «..labi darbi cilvēkam nemaz nav jāmeklē, tie paši uzmeklē cilvēku. Spēj tikai visu to kārtīgi veikt, kas katru dienu mācas virsū.»
- ..rudens mina uz papēžiem. Darbi sāka mākties virsū cits par citu steidzamāki.
2.parasti 3. pers.; savienojumā ar «virsū» Neatvairāmi, atkārtoti izraisīties un nevēlami ietekmēt (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.).
PiemēriMiegs mācas virsū.
- Miegs mācas virsū.
- ..nemiers mācās virsū, no kura viņš labprāt gribēja atkratīties.
- ..mācas virsū jūras slimība, lai gan kuģis nemaz tik spēcīgi nešūpo..
- Asaras mācās virsū, dūrās acīs kā ugunīgas adatiņas..
- Dažādas domas mācās virsū kā dūmi.
3.parasti 3. pers.; savienojumā ar «virsū» Nenovēršami tuvoties, iestāties (piemēram, par laikposmu, kādiem apstākļiem).
PiemēriMācās vakars virsū, sāka smidzināt sīks lietus.
- Mācās vakars virsū, sāka smidzināt sīks lietus.
- «Un ko, sakiet, cilvēks lai gan dara, kad bads mācas virsū: baidīsies no nāves jūrā - tā kā tā nomirsi uz sausuma badā.»
4.parasti 3. pers. Kļūt mākoņainam, tikt segtam ar mākoņiem.
PiemēriDebesis mācas.
- Debesis mācas.
- Saule mācas.
4.1.Kļūt tādam, kad debesis ir mākoņainas (par laikposmu, laikapstākļiem).
PiemēriDiena uz vakara pusi sāka mākties.
- Diena uz vakara pusi sāka mākties.
- Laiks no rīta, man braucot, gan bija skaidrs un salts, bet ap pusdienu sāka mākties un atlaisties.
4.2.pārn. Kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju).
PiemēriUn mākons [mākonis] lēni kāpj, - sirds raujas baigi - Pusdebess juma slogs jau apņēmis; Kā nasta garu spiež, un mācas vaigi..
- Un mākons [mākonis] lēni kāpj, - sirds raujas baigi - Pusdebess juma slogs jau apņēmis; Kā nasta garu spiež, un mācas vaigi..
Stabili vārdu savienojumiMācas (arī lien) virsū kā miegs. Mācas virsū kā nāve.
- Mācas (arī lien) virsū kā miegs — sar. Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni.
- Mācas virsū kā nāve — sar. Saka, ja kāds ļoti neatlaidīgi, uzbāzīgi ko prasa, lūdz, arī uzbāzīgi traucē ar savu klātbūtni. Saka, ja nespēj atvairīt, pārvarēt nogurumu, miegu.
Avoti: 5. sējums