Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nepārkāpjams
-ais; s. -a, -ā
apst.
1.Nol. divd. → pārkāpt.
2.Nepārvarams (parasti par šķēršļiem, grūtībām darbībā).
PiemēriTik daudz šķēršļu cilvēki pārkāpj savā ceļā. Vai šis viens būtu visaugstākais, būtu nepārkāpjams?
Avoti: