Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
nepareizība
nepareizība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → nepareizs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAprēķina nepareizība.
2.parasti vsk. Vispārināta īpašība → nepareizs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriTeorijas nepareizība.
3.parasti vsk. Vispārināta īpašība → nepareizs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..stājas nepareizības veids ir apaļi ieliektā mugura.
4.Novirze (piemēram, no normas), kļūda.
Piemēri«Rakstu zīmes es pazīstu un arī uzšņāpt tās protu. Bet man sanāk vairākas nepareizības katrā vārdā.»
Avoti: 5. sējums