neparastums
neparastums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → neparasts1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Neparastība (1).
Piemēri..Astrīda bija pārsteigta. Vai tas vairs ir mierīgais Ģirts? Neparastums Astrīdu apmulsināja..
2.Vispārināta īpašība → neparasts2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Neparastība (2).
PiemēriŠoreiz spēcīgākais magnēts ir jaunais operteātris; tā neparastums Viļņas iedzīvotājiem jau kļūst pierasts, bet viesus tas pārsteigs vēl ilgi.
Avoti: 5. sējums