neparastums
neparastums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → neparasts1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Neparastība (1).
Piemēri..Astrīda bija pārsteigta. Vai tas vairs ir mierīgais Ģirts? Neparastums Astrīdu apmulsināja..
- ..Astrīda bija pārsteigta. Vai tas vairs ir mierīgais Ģirts? Neparastums Astrīdu apmulsināja..
- ..ienāca prātā, ka mani itin nekas vairs nesaista ar Baibu - māja pārdota, mantas sadalītas, bērnu nav, - un šī sajūta pat pārsteidza ar savu neparastumu.
- ..viņa, šī sieviete melna [tērpā], izskatījās tāda, kādu reti gadās redzēt, un ar savu neparastumu man izjauca visu vasaras atpūtu.
2.Vispārināta īpašība → neparasts2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Neparastība (2).
PiemēriŠoreiz spēcīgākais magnēts ir jaunais operteātris; tā neparastums Viļņas iedzīvotājiem jau kļūst pierasts, bet viesus tas pārsteigs vēl ilgi.
- Šoreiz spēcīgākais magnēts ir jaunais operteātris; tā neparastums Viļņas iedzīvotājiem jau kļūst pierasts, bet viesus tas pārsteigs vēl ilgi.
Avoti: 5. sējums