neparastība
neparastība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → neparasts1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDarbs no tiesas visus aizrāva - tieši ar savu neparastību, vienreizību.
2.Vispārināta īpašība → neparasts2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..temperamenta pilnais otas skrējiens piešķir Svempa gleznām neparastību, realitātes romantisku saķepinājumu.
Avoti: 5. sējums